RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Latvijas valdība enerģiski strādā pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gg. Nesen Ekonomikas ministrija sagatavoja šī plāna projektu. Tas paredz, ka ieceres īstenošanai būs vajadzīgi aptuveni 10 miljardi eiro. Tieši tāds ir valsts budžets 2020. gadam, raksta BB.lv.
10 miljardi, mazliet vairāk vai mazāk
Kādiem nolūkiem vajadzīga tik liela nauda? Klimatiski neitrālas ekonomikas radīšanai. Taču EM uzsver, ka nepieciešamā finansējuma summa aplēsta aptuveni.
Lielākos līdzekļus – 1,73 miljardus eiro — plānots iztērēt ēku energoefektivitātei.
Atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju izmantošanas atbalstam siltumapgādē un rūpniecībā iecerēts atvēlēt 1,66 miljardus eiro. Tehnoloģiju izmantošanai, kas paredz kaitīgu izmešu trūkumu elektroenerģijas ražošanā, plānots atvēlēt 1,06 miljardus eiro.
Energoefektivitātes celšanai, kā arī alternatīvo degvielas veidu un atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju pielietojuma atbalstam transporta nozarē nepieciešami 988,77 miljoni eiro. Turklāt 830,06 miljonus plānots izdot enerģētiskas drošības vajadzībām, enerģētiskās atkarības mazināšanai, enerģētisko tirgu pilnīgai integrācijai un infrastruktūras modernizācijai.
Resursu efektīvākai izmantošanai un kaitīgo izmešu samazināšanai lauksaimniecībā plānots iztērēt 718,15 miljonus eiro, bet 595 miljoni vajadzīgi atkritumu un notekūdeņu utilizācijas efektivitātes celšanai.
Nauda vējā
Lai iepriecinātu vides aizsardzības aktīvistus, kuri patlaban diktē modi visai pasaulei, Latvijas ierēdņi apņēmušies veicināt vēja un Saules enerģijas ražošanu.
Vēja parku teritorijas ierosināts iznomāt komersantiem konkursa kārtībā vai pēc izsoles rezultātiem.
Ekonomikas ministrija atzīmēja, ka Saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstīta, taču pasaulē šīs tehnoloģijas ir starp lētākajām un bieži konkurē ar vēja parkiem. Šī iemesla dēļ jāizstrādā atbalsta programmas – finanšu instrumenti vai aizņēmumi Saules enerģijas ražošanas iekārtu iegādei.
Ar ko tas draud?
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai plānots izmantot naudu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības un citiem avotiem, kā arī privāto kapitālu.
Protams, iedzīvotājus šajā aspektā satrauc tikai viens jautājums: vai valstī netiks ieviests kārtējais OIK un pacelti nodokļi, lai zāle būtu zaļāka un gaiss – tīrāks?
Pagaidām ierēdņi to neapspriež, taču tādiem gadījumiem nav jēgas pat zīlēt kafijas biezumos – nodokļi autotransportam, ko Grētas Tūnbergas sekta pasludinājusi par pasaules ļaunuma avotu, tiks pacelti pavisam noteikti.