RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Latvijā sākusies gatavošanās "Digitālā nodokļa" ieviešanai valstī. Priekš kam tas ir nepieciešams un kurš to maksās – centās noskaidrot avīze "Bizness segodņa".
Monstru uzbrukums
Tā saucamo digitālo nodokli (digital tax) pirmā Eiropā ievieš Francija. Un Latvija varētu sekot tās piemēram, lai gan to nav tik viegli izdarīt. Par to gāja runa nesenajā ieinteresēto pušu – mediju, nodokļu inspektoru, Saeimas deputātu, ierēdņu – tikšanās laikā Rīgā.
Digitālā nodokļa ieviešanas piekritēji ir masu mediji: to saturu arvien vairāk patērē Internetā, taču tur lietotājus jau gaida digitālā kapitālisma globālās haizivis, paņemot sev visu reklāmas naudu, kura iepriekš gāja vietējo mediju kabatās.
Saskaņā ar Latvija Reklāmas asociācijas aprēķiniem, 2018. gadā lielais Interneta četrinieks (Google, Facebook, Spotify, Netflix) saņēma valstī 81,72 miljonus eiro reklāmas ienākumos – tā ir gandrīz puse no visa reklāmas tirgus Latvijā. 2019. gada pirmajos 10 mēnešos četrinieks Latvijā saņēma jau 125 miljonus eiro.
Vairākums Latvijas mediju jau sen piedzīvo finanšu grūtības, samazinās apgrozījums, pazeminās produkcijas kvalitāte. Attiecīga labklājība ir tikai valsts medijiem, kuri saņem budžeta līdzekļus. Tikmēr transatlantiskās kompānijas Latvijā vispār nemaksā nodokļus vai arī maksā ļoti mazas summas. Ar šo netaisnību arī ir paredzēts cīnīties digitālajam nodoklim. No tā ieviešanas iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt vietējo mediju stiprināšanai.
Process notiek
Patlaban, saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, ja kompānijai konkrētajā valstī nav pārstāvniecības, tad arī nodokļi tajā nav jāmaksā. Taču jaunās tehnoloģijas ļauj strādāt ar klientiem vienā vai otrā valstī bez fiziskas klātbūtnes, iegūstot tajā peļņu.
Tādēļ atsevišķas valstis ir pieņēmušas nacionālos grozījumus nodokļu likumos. Francijā, piemēram, digitālā nodokļa apmērs sastādīs 3% no kompānijas digitālā apgrozījuma, jeb no ienākumiem, kuri ir iegūti Internetā. Taču tas nebūs jāmaksā visiem, bet gan tikai industrijas milžiem ar gada apgrozījumu pasaulē ne mazāk par 750 miljoniem eiro, un apgrozījumu Francijā ne mazāk par 50 miljoniem eiro.
Neskaitot Franciju, digitālais nodoklis jau ir parādījies Itālijā un Austrijā. Lielbritānija to grasās ieviest no 2020. gada 1. aprīļa. Čehijā attiecīgs likumprojekts atrodas parlamenta izskatīšanā. Vairākas valstis nodarbojas ar tā izstrādi. Kaimiņu Igaunijā likums ir uzrakstīts un šobrīd atrodas izskatīšanā Finanšu ministrijā.
Digitālo nodokli varētu ieviest arī ar Eiropas direktīvu, taču Briselē viss notiek ārkārtīgi lēni, un likuma izstrādē var paiet gadi. Tas pats ir ESAO.
Ko teiks ASV?
Runājot par Latviju, jau šobrīd ir skaidrs, ka digitālā nodokļa ieviešana nenoritēs viegli, tostarp iespējamās ASV reakcijas dēļ. Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kurš piedalījās ieinteresēto pušu pārstāvju tikšanās reizē, izvairīgi vērtēja nodevas ieviešanas perspektīvas. Savukārt Latvijas nodokļu inspektori, ja likums tiks pieņemts, ir gatavi tā izpildīšanai. Jau šobrīd viņi redz lielu daļu transakciju, ko Latvijā veic kompānijas-milži, un to apgrozījums tikai un vienīgi pieaug.
Saskaņā ar VID datiem, tikai un vienīgi Internetā strādājošie zīmoli Airbnb, Booking.com, eBay, Etsy, Facebook, Google un LinkedIn pārdeva preces un pakalpojumus Latvijas klientiem 90,361 miljona eiro apmērā 2018. gadā, savukārt 2019. gada 10 mēnešos – 113,791 miljona eiro apmērā. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Šajā sarakstā nav daudz citu, mazāku kompāniju, kuras strādā Latvijas tirgū bez juridiskās personas izveidošanas valstī.
Iespējamā digitālā nodokļa ieviešana Latvijā izraisa daudz jautājumu. Piemēram, kurš un kā sadalīs mediju vidū iegūto naudu? Vai neiznāks situācija līdzīgi ceļu nodoklim? To iekasē no autoīpašniekiem, taču bieži vien tas aiziet nevis ceļu remontam, bet gan citiem mērķiem.
Vai pēc digitālā nodokļa ieviešanas attiecīgo pakalpojumu cenas palielināsies? Vai ir iespējams sodīt tos, kas izvairās no nodokļa samaksas? Pagaidām šos jautājumus tikai sāk apspriest.