RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Līdz šī gada beigām Latvijas Dzelzceļš (LDz) plāno atlaist aptuveni pusotru tūkstoti darbinieku, vēsta bb.lv.
Uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane norādīja, ka gan koncernam, gan arīdzan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei 2019. gads bijis triecieniem bagāts. Savu lomu nospēlēja gan derīgo izrakteņu cenu samazinājums globālajā tirgū (pirmām kārtām runa ir par oglēm), gan attiecīgi par mazāku to piegāžu apjomu, gan tas, ka ekonomiskās un politiskās situācijas reģionā dēļ tiek prognozēts ievērojams ievedamo un izvedamo kravu apjomu samazinājums.
Sāpīgs, taču nepieciešams lēmums
"Lai nodrošinātu mūsdienīgāku un klientam draudzīgāku darbības modeli, kā arī samazinātu uzņēmuma izmaksas un palielinātu tā efektivitāti, jau kopš 2019.gada vasaras LDz aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus," paskaidroja Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, norādot, ka izdevumus jau ir izdevies samazināt.
Viņš pateica, ka ņemot vērā esošās un prognozējamās tendences kravu pārvadājumos, Latvijas Dzelzceļš pārskata arī visus tehniskos procesus, lai efektīvi nodrošinātu savas pamatfunkcijas izpildi – dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana atbilstoši visiem Latvijas un starptautiskajiem drošības un kvalitātes standartiem.
Sakarā ar nepieciešamību samazināt izdevumus, uzņēmums līdz gada beigām izbeigs darba attiecības ar pusotru tūkstoti darbinieku.
"Nenoliedzami, darbinieku skaita samazināšana jebkura uzņēmuma dzīvē ir sāpīgs lēmums, tomēr esmu pārliecināts, ka mums ir jāsper šāds solis, lai LDz šogad spētu atjaunot savu finanšu līdzsvaru un nākotnē - pelnītspēju un konkurētspēju reģiona un starptautiskajā tirgū," paziņoja Kleinbergs.
Darbiniekus atlaidīs pakāpeniski. Ceturtdien, 16. janvārī, LDz iesniedza attiecīgu informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai.
"Mēs darām visu iespējamo, lai darbinieku skaita samazināšana būtu maksimāli caurspīdīga un darbiniekiem draudzīga, un šis process tiks sākts ar LDz administrācijā strādājošo darbinieku skaita optimizāciju," uzsvēra Kleinbergs.
Viņš piebilda, ka Latvijas Dzelzceļš joprojām aktīvi turpina strādāt pie jaunu sadarbības partneru piesaistīšanas un kravu diversifikācijas.
Ko jūs darītu bez Putina
Uzņēmuma vadības paziņojums par gaidāmo darbinieku atlaišanu jau paspējis komentēt Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka par esošajām problēmām atbildību nes Ministru kabinets.
"Ne valdība, bet velni…" uzrakstīja politiķis Facebook.
Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā šādas ziņas, nemaz neizbrīna tas, ka vakar Saeima apstiprināja kārtējo rezolūciju, kas ir vērsta pret Krieviju. Par to Dombrovskis uzrakstīja Facebook. Principā, ko stādu viņš bija gaidījis kopš gada sākuma, kad ieraudzīja, cik strauji palielinājās benzīna cenas.
"Nu tad skaidrs, kas notiks tālāk… jāsauc palīgā Putins.. Kaut kā jānovērš uzmanība. Man ir pārsteigums, ka valdošā koalīcija tik ilgi noturējusies bez Putina.
Bet tad atnāca ziņas par notiekošo tranzīta jomā, par krītošo kravu apgrozījumu, par plānoto darbinieku atlaišanu Latvijas Dzelzceļā… Nu te jau bez Putina nekādi nav iespējams..." paziņoja Dombrovskis.
Februārī Latviju var iekļaut kārtējā starptautiskajā "pelēkajā sarakstā", tādēļ Dombrovskis paredz kārtējo izlēcienu attiecībā pret Krieviju. Un tā katru reizi.
"Augsti godātie koalīcijas deputāti, ko Jūs darītu bez Putina?" nobeigumā teica deputāts.
Pēcāk Dombrovskis izteicās konkrēti par ziņu par pusotra tūkstoša cilvēku atlaišanu no LDz.
"Tā ir nepārdomātas valsts politikas cena tranzīta jomā: mūsu cilvēki zaudē darbu, grimst nabadzībā, aizbrauc no valsts. Priekšā ir vēl daudz sliktu ziņu: mēs vēl redzēsim, kā Ventspils un Rīgas ostu darbību ietekmēs Kariņa valdības pagājušā gada nogales lēmumi.
Bet galvenais un visbriesmīgākais: saglabājoties lejupslīdes tendencei tranzīta nozarē, valdošās koalīcijai nav ne ideju, ka to apturēt, nē ideju par to, kādas citas nozares ļaus valstij nopelnīt," uzrakstīja politiķis.
2020. gada 1. janvārī Latvijas Dzelzceļā strādāja 6265 cilvēki, savukārt Latvijas Dzelzceļa koncernā 9950 cilvēki.
Latvijas Dzelzceļš pārvalda koplietošanas dzelzceļa infrastruktūru un ir Latvijas Dzelzceļa koncerna vadošais uzņēmums.
Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: kompānija LatRailNet nosaka maksu par infrastruktūras izmantošanu un sadala dzelzceļa jaudu klientu vidū; LDz Cargo nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, "LDz Infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu, "LDz Ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDz Apsardze" atbild par apsardzi, savukārt "LDz Loģistika" – par loģistiku.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pakāpeniski attīstot savu ostu un dzelzceļu infrastruktūru, Krievija mērķtiecīgi pārved savas kravas uz pašmāju ostām, un kravu apgrozījums Latvijā pakāpeniski sarūk. Gadsimta sākumā Krievija piedāvāja Latvijai vērā ņemamas investīcijas loģistikas jomā un pat ostu iegādi, taču Baltijas republika atteicās. Savukārt ģeopolitiskās situācijas apgrūtinājumi tikai nostiprināja Maskavas pārliecību nepieciešamībā izdarīt likmi uz pašmāju infrastruktūru.
Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 10 gadu minimumu, un jau gada beigās Satiksmes ministrijā sāka runāt par to, ka Latvijas Dzelzceļam neiztikt bez izdevumu samazināšanas un darbinieku atlaišanas.