RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Valdošās koalīcijas partijas turpina sarunas par izmaiņām nodokļu likmēs. Lēmumi vēl nav pieņemti, bet politiķi vienprātīgi vēsta, ka straujāk vai lēnāk izbeidzams mikrouzņēmumu nodokļu režīms, ziņo programma "De facto" telekanālā LTV.
Diskusija par nodokļu reformu pašlaik notiek divos formātos. Saeimā izveidota īpaša apakškomisija, kas, pēc kāda deputāta novērojumiem, vairāk domāta "tvaika nolaišanai". Tajā piedalās arī opozīcija un aicinātas dažādas interešu grupas.
Paralēli reizi nedēļā slēgtās sēdēs tiekas koalīcijas politiķi. Koalīcijas partiju tikšanās grafiks sastādīts līdz februāra beigām. Līdz šim jau apspriestas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un atvieglojumi, mikrouzņēmuma nodokļa un citu vienkāršoto uzņēmējdarbības nodokļu režīmi. Turpmāk paredzēts pārrunāt vides nodokļus, veselības nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļus.
Kas notiks ar uzņēmumu ienākumu nodokli
Sastādītais grafiks un politiķu izteikumi liecina, ka nav plānots mainīt uzņēmuma ienākuma nodokli. Tā transformēšana bija iepriekšējās nodokļu reformas pamatā: bija paredzēts neiekasēt uzņēmumu peļņas nodokli, ja peļņa netiek izmaksāta īpašniekiem dividendēs, bet tiek atstāta uzņēmumā. Rezultātā pērn 11 mēnešos UIN tika iekasēts 40 miljonu eiro apmērā, bet pirms nodokļu reformas – vairāk nekā 400 miljonu apmērā.
Finanšu ministrijā uzskata, ka reforma veicinājusi ekonomikas izaugsmi, bet iekasēšanu sliktāku padarīja fakts, ka valstij bija jāatmaksā uzņēmumiem avansi, ko tie valstij bija iemaksājuši pirms reformas. Tomēr nopietni UIN reformas efekts nav pētīts, jo pagājis pārāk maz laika.
Pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") un bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kura vadībā tika īstenota nodokļu reforma, uzskata, ka UIN iekasēšana uzlabosies, tiklīdz uzņēmumi sāks izmaksāt dividendes.
"Šis ir tāds izšķirošais gads, kad ir jāanalizē, ko uzņēmumi dara ar šo naudu," saka Kučinskis.
Reirs prognozēja, ka šogad UIN diez vai izdoties iekasēt plānoto 240 miljonu apmērā, taču tik slikti kā 2019.gadā arī nebūs.
Kur ņemt naudu
Koalīcijas partijas nonākušas grūtā situācijā: no vienas puses, tās devušas lielus solījumus priekšvēlēšanu periodā, un daudzām nozarēm vajadzīgi papildu līdzekļi, bet, no otras puses, ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās nav pateicīgs brīdis nodokļu paaugstināšanai.
Tādēļ visi cer uz aktīvāku Valsts ieņēmumu dienesta darbu ēnu ekonomikas apkarošanā.
Turklāt partijas cer saņemt papildu līdzekļus, likvidējot nodokļu atlaides mikrouzņēmumiem. Šis režīms ļāva maksāt mazākus nodokļus, taču bieži kropļoja konkurenci un nenodrošināja darbiniekiem pienācīgas sociālās garantijas.
"Tas nav tikai mikrouzņēmuma nodokļa režīms, ir arī citi šie izņēmumi. Tie būtu jāpārskata. Viena daļa savu laiku ir izdzīvojuši. Pienācis laiks no tiem atteikties, bet vienlaikus stimulējot to, lai būtu arī motivācija iekļauties vispārējā režīmā," uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Īpašas vēlmes
Partijām ir arī savas īpašās vēlmes, piemēram, "jaunie konservatori" nevēlas atteikties no neapliekamā minimum būtiskas palielināšanas.
"Gandrīz visiem ir skaidrs, ka nodokļu slogs, īpaši zemajām algām, ir parāk liels, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju," uzskata Saeimas deputāts Gatis Eglītis no JKP.
Viņš piedāvāja noteikt 500 eiro neapliekamo minimumu algām līdz pat 2000 eiro un, iespējams, vairāk.
Savukārt Nacionālajai apvienībai šķiet svarīgi atcelt vienīgā mājokļa aplikšanu ar nodokli.
Dažādu partiju pārstāvji norāda arī to, ka nodokļu sistēma jāpadara saprotamāka un vieglāk administrējama.