RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Pēc Latvijas Bankas ekonomista Miķeļa Zondaka domām, 2020. gadā valstī jūtami samazināsies algu izaugsmes temps, vēsta Rus.lsm.lv.
Zondaks paskaidroja, ka, ja 2018. gadā vidējais algu kāpums sastādīja 8,4%, savukārt 2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos – jau 8%, tad ir visnotaļ iespējams, ka samazināšanās tendence saglabāsies arī 2020. gadā.
Latvijas Banka sniedz prognozi izaugsmes samazinājumam līdz 6%. Turklāt uzņēmumi vēlētos vēl vairāk samazināt tempus.
Pēc Zondaka sacītā, lai noturētu algu izaugsmi, uzņēmumiem ir jāpalielina algu fonds. Un pastāv tikai daži veidi, kā to var izdarīt. Viens no šiem veidiem – pārdot dārgāku produktu, bet otrs – padomāt par produktivitātes izaugsmi.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone paziņoja, ka 2020. gadā par noteicošo Latvijas darba tirgus regulēšanai kļūs nozaru ģenerālo vienošanos noslēgšana, kas ļaus vienoties par minimālo algu līmeni.
Pēc Meņģelsones domām, tas kļūs par skaidru signālu darbiniekiem, kuri plāno strādāt konkrētā nozarē.
Atgādināsim, ka būvniecības nozarē jautājums par ģenerālās vienošanās noslēgšanu jau ir atrisināts. Ģenerālā vienošanās paredz sekojošo normatīvu ieviešanu, kas ir saistīti ar darbinieku atalgojumu. Minimālā alga – 780 eiro mēnesī, stundas likme – 4,67 eiro. Piemaksas par virsstundu darbu – 50% no noteiktās darba algas. Piemaksas 5% apmērā darbiniekiem, kuri iegūs attiecīgu kvalifikāciju kādā no būvniecības specialitātēm. Minimālā studentu alga, kuri piestrādā būvlaukumos ir 70% no noteiktās nozares minimālās algas, taču virsstundas tiek apmaksātas pilnā apmērā.
Un Meņģelsone norādīja, ka pārrunas par ģenerālās vienošanās noslēgšanu šobrīd notiek arī citās nozarēs.
Izbeidziet apskaust
Interesanti, ka iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro aicināja tos Latvijas iedzīvotājus, kam ir lielas algas, pārstāt no tām kaunēties, savukārt tos, kam ienākumi nav tik lieli, pārstāt apskaust.
Viņš atzīmēja, ka augstas Latvijas iedzīvotāju algas dažādās kompānijās un nozarēs pozitīvi ietekmē vispārējo valsts labklājību, un ir jāstrādā pie tā, lai mainās citu cilvēku ienākumu uztvere.