RĪGA, 15. decembris – Sputnik. Tagad par Latviju nevar pateikt, ka tur lādiņi uz ceļa nemētājas. Šo atklājumu izdarīja Latvijas iedzīvotāja Oksana Bondarenko.
Pa ceļam uz Tīnūžiem viņa atklāja ceļmalā guļošu Zviedrijas rokas prettanku ložmetēja Carl Gustaf vairākkārt lietojamo lādiņu, 84 mm, ar numurzīmi un uzrakstu "sprāgstviela".
Atraduma fotogrāfiju lietotāja publicēja savā Facebook lapā.
"Latvijas armija, Valsts policija vai Jūs gadījumā nepazaudējāt?" komentēja viņa.
Atgādināsim, ka piektdien, 13. decembrī, kļuva zināms, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki saņēma 107 no līgumā ar Lielbritāniju paredzētajām 123 kāpurķēžu kaujas izlūkošanas bruņumašīnām CVR(T).
Aizmirsa mīnas, pazaudēja raķeti
Iespējams, lādiņu pazaudēja šīs tehnikas transportēšanas laikā. bet varbūt arī citos apstākļos, jo Latvijas kareivji šādu nolaidību pieļauj jau ne pirmo reizi. Un katru reizi NBS brīnumainā kārtā izdevies iztikt bez cilvēku upuriem.
Piemeram, šī gada septembrī sēņotāji no Daugavpils nonāca apšaudē mežā, netālu no poligona. NBS oficiālus komentārus nesniedza. Patiešām, kāda tam jēga – neviens taču nav ne ievainots, ne nogalināts, visas lodes aizlidojušas garām. Iepriekš Latvijas armijas artilēristi nejauši apšaudīja civiliedzīvotājus Sējas novadā.
Netālu no Ādažu poligona traktorists uzdūrās mīnu noliktavai, attīrot teritoriju pie kādas privātmājas Garkalnē. Lādiņu sprādzienā būtu liels skaits cietušo – civiliedzīvotāju. Domājams, slēptuvi organizējuši NBS vai zemessargi "Krievijas agresijas" gadījumam – partizānu karam. Valsts Aizsardzības ministrija atzīmē, ka patlaban Zemessardzē ir vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku, un viņu skaits tuvākajos gados var pieaugt pusotru reizi. Plānots nodot zemessargiem lielāku daudzumu bruņojuma un ekipējuma, arī munīciju un bruņutehniku. Droši vien, īstena patriota ausīs sprādzieni un šāvieni skan kā mūzika.
Nemierīgi ir arī Lietuvā un Igaunijā. Pērnā gada augustā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter Typhoon 2000 nejauši palaida "gaiss-gaiss" klases kaujas raķeti Igaunijas dienvidu daļā. Raķetes kritiena vieta tika atrasta neapdzīvotā apvidū, bet kas būtu noticis, ja tā būtu nogāzusies uz civiliedzīvotāju galvām? Zināms, ka amerikāņu izstrādātā raķete AIM-120 AMRAAM ir 20 kg smaga, lido līdz 180 km attālumā. Tieša trāpījuma gadījumā iedarbojas kontakta detonators. Lai kur nokrita raķete, incidents liecina par dienesta organizācijas zemo līmeni un nepietiekamiem drošības pasākumiem NATO GKS patruļās.