"Bonusam" ASV var oficiāli paziņot, ka Krievija ir "terorisma sponsors" ar visām no tā izrietošajām sekām sankciju laukā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
ASV parlamentā dažādās izskatīšanas stadijās ir vairākas sankciju iniciatīvas, kas vērstas pret Krieviju, tāpēc dažkārt ir pagrūti izsekot, pret kādiem Krievijas ekonomikas un finanšu sektoru segmentiem var sākties spiediens. Paskatoties uz visu sankciju ainavu no putna lidojuma augstuma, saskatāmas trīs pret Krieviju vērsto pasākumu paketes. Pirmā paredz netiešas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". ASV mediji informēja, ka tā iekļauta likumā par valsts militāro budžetu 2020. gadam, par ko Kongress nobalsoja trešdien. Likumdevēji nokaunējās un neieviesa sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem vai konkrēti pret "Gazprom", taču nolēma vērsties pret Eiropas kompānijām, kuru unikālie cauruļvadu izbūvei paredzētie kuģi piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos pie Dānijas krastiem. Kongresmeņi cer, ka draudi bloķēt viņu operācijas dolāros un iespējas strādāt ar ASV vai amerikāņu kompānijām piespiedīs tās pamest projektu, un "Gazprom" būs spiests pilnībā saglabāt gāzes tranzītu cauri Ukrainai ar Ukrainai izdevīgiem noteikumiem.
Tiesa, Wall Street Journal konstatēja: "Koncerna "Gazprom" pārstāvis paziņoja: ja Allseas (cauruļvadu būves kuģu īpašnieks Šveicē — red.piez.) būs spiesta pamest projektu, "Gazprom" pats pabeigs darbus, pielāgojot pats savus kuģus, kā arī Krievijas uzņēmumiem piederošos kuģus."
Otrā sankciju pakete – vēl viens trieciens "Ziemeļu straumei 2", taču šis variants ir tiešāks. Ja arī šis likumprojekts gūs atbalstu Senātā un Kongresā un pēc tam to parakstīs Tramps, sankcijas tiks vērstas pret tā saucamajiem Krievijas gāzesvada sponsoriem – Eiropas kompānijām, kas finansē tā celtniecību. Šo pasākumu efektivitāte ir apšaubāma – gāzesvads ir gandrīz pabeigs, un viss nepieciešamais finansējums piesaistīts.
Vēl vairāk, 2017. gadā, kad Senāts izskatīja līdzīgu projektu, Berlīne to nosodīja un piedraudēja ar atbildes pasākumiem. Aģentūra Reuters informēja: "Vācija piedraudējusi spert atbildes soļus pret Savienotajām Valstīm, ja ASV Senāta ierosinātās jaunās sankcijas pret Krieviju novedīs pie vācu firmu sodīšanas. (..) Vācijas ekonomikas ministre Bridžita Ciprisa norādīja, ka Berlīne būs spiesta padomāt par pretpasākumiem, ja Tramps plānu atbalstīs."
Nav ne mazākā pamata domāt, ka Vācijas valdības viedoklis būtu mainījies.
Trešā sankciju pakete ir tās pašas "elles sankcijas", par kurām labprāt runā niknākie rusofobi ASV republikāņu partijā. Likumprojekts "Par ASV drošību no Kremļa agresijas" (DASKA) varētu tikt izskatīts tuvākajās nedēļās. Reuters informēja par likumprojekta mērķiem: "Piedāvātās sankcijas vērstas pret: Krievijas bankām, kas atbalsta iejaukšanos vēlēšanās ārvalstīs; Krievijas kibersektoru; jauno valsts parādu; personām, kuras, "tieši vai netieši veicina nelikumīgo un korupcijas darbību Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā". Likumprojekts paredz arī virkni pasākumu pret Krievijas naftas un gāzes sektoru, kas nodrošina aptuveni 40% ienākumu Krievijas kasē, ieskaitot sankcijas pret personām, kas nodrošina preces, pakalpojumus vai finansējumu valsts naftas nozares attīstībai."
Jāpiebilst, ka amerikāņu likumdevēju acīs visi iepriekšminētie pasākumi, izrādās, ir pašaizsardzība no Krievijas. Pārfrāzējot pazīstamo joku par to, ka "Krievija apdraud NATO aizvien vairāk tuvinot savu teritoriju tās bāzēm", var teikt, ka kongresmeņi un senatori jebkuru ASV nepiederošu naftas atradni neliekuļoti uzskata par personisku aizvainojumu, kosmiskā taisnīguma pārkāpumu un nacionālo apdraudējumu. Metodes, ar kurām ASV pieradušas risināt "naftas problēmas" citās valstīs (piemēram, Sīrijā), pret Krieviju likt lietā nevar – Krievijai ir armija, flote un kodoltriāde. Tā nu senatori un kongresmeņi ir spiesti meklēt apvedceļus – sankcijas.
Pie tam spilgtākās emocijas amerikāņu politiķu un ekspertu aprindās rada sankcijas pret Krievijas valsts parādu. "Ellīgo sankciju" piekritēji cer, ka aizliegums veikt operācijas ar Krievijas valsts obligācijām liks mazināties rubļa pieprasījumam valūtas tirgū un spiediena rezultātā vājināsies Krievijas valūta.
Panika finanšu tirgos un grūtības ar valūtas kursu, domājams, ir instrumenti, ar kuru palīdzību sankciju autori cer salauzt Krievijas ekonomiku un sabiedrību. Šajā teorijā ir dažas problēmas. Galvenā: Krievija (amerikāņu kongresmeņiem to ir grūti aptver, viņu vidū daži slikti orientējas planētas ģeogrāfijā, nerunājot jau par citu valstu vēsturi un ekonomiku) nav tipiska "trešās pasaules valsts", kurai ārējā finansējuma nogriešana, bloķējot investīcijas valsts obligācijās, kļūs par katastrofu. Lielāko daļu problēmu kas saistītas ar ārējā privātā sektora finansējuma bloķēšanu starptautiskajā tirgū, Krievija jau pārvarēja 2014.-2016. gg., bet valsts atkarību no ārējiem aizņēmumiem atrisināja vēl 2000. gados.
Tas nenozīmē, ka "ellīgās" sankcijas nekādi neietekmēs Krievijas finanšu un valūtas tirgu. Efekts būs, tomēr amerikāņu cerība, ka Krievija iegrims ekonomiskajā ellē, neattaisnosies. Vēl vairāk, "ellīgo sankciju" ideja ir veca. Tā šausmīgi patīk konkrētas kategorijas senatoriem un kongresmeņiem – rusofobiem, kam nav nekādas sajēgas par finansēm.
ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins nav no viņu aprindām. Viņam arī nepatīk Krievija, taču viņš ir finansists, un nu jau divus gadus neizmanto savas tiesības noteikt sankcijas un aktīvi liedz politiķiem pieņemt likumus, kas varētu ieviest tās piespiedu kārtā. Atgādināsim, ka, atbildot uz vienu no agrākajiem mēģinājumiem ieviest "ellīgās sankcijas", Mnučins nosūtīja vēstuli Senātam un Kongresam, kurā pamatoja savu viedokli.
Viņa argumenti skan ļoti nepatīkami tiem, kuri līdz šim uzskata, ka ASV var rīkoties nesodīti un finansiālās sankcijas pret Krieviju nav vērstas tikai mītiskās amerikāņu žēlsirdības dēļ. Patiesībā tas liecina, ka dažiem ierēdņiem Trampa administrācijā ir reālas zināšanas un pašsaglabāšanās instinkts: "Tā kā Krievijas ekonomikai ir plaši reālā un finansiālā sektora sakari ar globālo biznesu un investoriem, sankciju sekas neaprobežosies ar Krievijas vadību un biznesu. Piemēram, sankciju paplašināšanās var negatīvi ietekmēt lielu amerikāņu (fondu un banku – red.piez.) konkurētspēju, kas pārvalda aktīvus, un potenciāli var radīt negatīvus blakusefektus pasaules finanšu tirgos arī finanšu kompānijām, lai arī tos iespējams mazināt, ja ES ieviesīs līdzīgas sankcijas. ASV sankciju attiecināšana uz darījumiem ar Krievijas jauno suverēno parādu bez atbilstošiem ES un citu ASV partneru pasākumiem var kaitēt centieniem saglabāt pret Krieviju vērsto sankciju vienotību. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas mērogu, tās mijiedarbību un izplatību pasaules aktīvu tirgos, kā arī globālo kompāniju domājamos ārkārtējos centienus ievērot ASV sankcijas, suverēnā parāda un derivatīvu sankcionēšanas seku mērogi un vēriens nav zināmi un var būt bīstami gan Krievijas Federācijai, gan amerikāņu investoriem un kompānijām."
Tātad ASV finanšu ministrs ir noraizējies: ja tādas pašas sankcijas neieviesīs arī Eiropas Savienība (jāpiebilst, ka ES ne tuvu nevēlas darīt neko tamlīdzīgu), Vašingtona saskarsies ne tikai ar Krievijas atriebību, bet arī ar to, ka investori – Krievijas obligāciju pircēji – vienkārši pametīs ASV bankas un investīciju fondus un aizies uz Eiropas, Japānas, Ķīnas vai ārzonas finanšu struktūrām, lai viņiem vēl joprojām būtu piekļuve Krievijas aktīviem. Vēl vairāk, Krievijas aktīvi patlaban starptautiskajiem investoriem šķiet daudz pievilcīgāki, nekā 2018. gadā, jo tikai jaunattīstības tirgos (it īpaši Krievijā) investori no Eiropas var cerēt uz pozitīvu un augstu valsts obligācijās izdarīto investīciju ienesīgumu. Tātad, domājams, "ellīgās sankcijas" radīs īstermiņa diskomfortu Krievijai, par ko amerikāņu finanšu sektors samaksās ar naudas un klientu zaudējumiem.
Iespējams, "ellīgās sankcijas" un visi pasākumi pret "Ziemeļu straumi 2" patiešām tiks ieviesti. Tomēr pat amerikāņu amatpersonas pamatoti apšauba to efektivitāti. Ne velti jau piecus gadus odiozākie tāda veida piedāvājumi iestrēgst Kongresa un Senāta kuluāros un tiek pabāzti zem paklāja prezidenta administrācijā.
Taču, ja amerikāņu likumdevēji tomēr nolems kaitēt ASV finanšu sektoram un dāvāt papildu stimulu ES vēlmē atbrīvoties no amerikāņu pārliecīgās aizbildniecības finanšu un enerģētikas jomās, diezin vai ir vērts par to liet asaras.