Latvija iegādājusies kārtējo partiju bruņojuma – Zviedrijā ražotos vienreizējas lietošanas granātmetējus, kas paredzēti sauszemes spēku prettanku aizsarzības pastiprināšanai. Pie tam valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka jebkuram potenciālam pretiniekam jāņem vērā, ka ievērojams skaits viņa tanku tiks iznīcināts. Tādējādi viņš plāno palielināt visa Baltijas reģiona potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Šķiet, Latvija gaida milzum lielus pretinieka tanku barus – divu gadu laikā vienreizējās lietošanas granātmetēji un cita Zviedrijas kompānijas Saab Dynamics AB ražotā kumulatīvā munīcija iegādāta vairāk nekā par 20 miljoniem eiro. 2018.gada augustā Rīga vienojās par Carl Gustav piegādēm par 4 miljoniem eiro. Pie tam 84 mm prettanku granātmetēju AT4 pirmā partija Latvijas NBS vajadzībām tika iepirkta 2017.gadā par 1,9 miljoniem eiro.
ASV armija par vienu 84 mm granātmetēju AT4 maksāja 1480 dolārus, tātad, iespējams, Latvija nopirkusi vairāk nekā 10 tūkstošus. Vienreizējās lietošanas granātmetēju iegādes ziņā cenšas neatpalikt arī kaimiņienes – Lietuva un Igaunija.
Militāri politiskā ainava
Latvijas Republiku no trim pusēm ieskauj draudzīgā Lietuva, Igaunija un Baltijas jūra. Valsts robeža ar Baltkrieviju stiepjas vien 176 km garumā. Tikpat mierīgā robeža ar Krieviju stiepjas 276 km garumā. Taču Rīga nolēma būvēt nožogojumus uz robežas: ar Krieviju – 193 km garu žogu par 17 miljoniem eiro, ar Baltkrieviju – 120 km garu, par 10 miljoniem eiro. Vērā ņemamie izdevumi skaidri norāda, kur Latvijas saskata pretiniekus un draudus. Tālāk spriedze pieauga, valsts militārie izdevumi 2018.gadā pirmo reizi sasniedza vecāko partneru ieteikto līmeni – 2% IKP. Pēc tam Latvija un ASV parakstīja starpvaldību vienošanos par četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegādi.
Divus gadu desmitus Vašingtona atbalsta Rīgu militārās palīdzības programmu ietvaros par simtiem miljonu dolāru. Līdz ar to Latvija (tāpat kā citas Baltijas valstis) ir iemanījusies tīri labi pelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina, slēpjot finanšu mahinācijas aiz "valsts noslēpuma". Līdz ar to 70% ieroču iepirkumu apmaksā Latvijas nodokļu maksātāji.
Valda uzskats, ka 25 gadus ilgā Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes sadarbība ievērojami veicinājusi NBS aviobāzes attīstību. Tiesa, šajā bāzē nav nevienas Latvijas Republikai piederošas kara lidmašīnas. Kara apstākļos, izņemot amerikāņu morālo un materiālo atbalstu, Rīgas rīcībā ir viena sauszemes spēku brigāde – 5 tūkstoši kareivju, trīs simti viegli bruņotu mašīnu, 67 pašgājējas un buksējamās artilērijas vienību, nenozīmīgi jūras kara spēki.
Nav nekāds brīnums, ka Global Firepower militārā spēka reitingā Latvija ieņem 105.vietu no 137 valstīm.
Pat tad, ja iedomāsimies neiedomājamu un bezjēdzīgu situāciju – pretinieka agresīvo tanku falangu parādīšanos Latvijā, vienreizējās lietošanas granātmetējs AT4 tik un tā izrādīsies bezpalīdzīgs.
It kā jau kumulatīvā granāta FFV551 (no vairākkārtējās lietošanas grantāmetēja Carl Gustaf М2, tikai bez reaktīvā dzinēja) spēj caursist 420 mm homogēnās bruņas, bet kurš tad pielaidīs strēlnieku 200 metru attālumā no tanka? Kaujas laikā tanka šāviņš precīzi trāpa mērķī vairāk nekā kilometra attālumā. Dati par AT4 spēju pārvarēt dinamiskās bruņas nav sniegti, tātad pat granātmetēja mūsdienīgākās modifikācijas negarantē moderno tanku bojājumus.
Iespējama nenotēmēta apšaude no vienreizējās lietošanas AT4 500 metru attālumā, taču tā ir bezjēdzīga nodarbe. Granātmetējs labāk noder cīņā ar viegli bruņotajiem kaujiniekiem – islāmistiem Tuvajos Austrumos, turklāt amerikāņi to aktīvi pielietoja kampaņās Afganistānā, Irākā, kā arī uzbrukumā Panamai 1989.gada decembrī.
Vienreizējās lietošanas 84 mm prettanku granātmetēju AT4, kas pazīstams arī kā HEAT (High Explosive Anti-Tank), izstrādāja zviedru kompānija Saab Bofors Dynamics. Tam par pamatu ņemts līdzīgs amerikāņu izstrādājums, kas tapis pagājušā gadsimta 70.gados (pazīstams kā М72 LAW vai Pskott m/68 Miniman). Tas ir 6,7 kg smags (ieskaitot granātu – 1,8 kg), 1020 mm garš, ar pulvera starta dzinēju. Kumulatīvās granātas sākuma ātrums – 290 m/sek., attālums, kurā iespējams tēmēts šāviens – 200 metri. AT4 negarantē panākumus konfrontācijā ar tankiem. Starp citu, kopā tika izgatavoti 300 tūkstoši AT4 eksemplāri. Šodien to izpārdošana dažkārt atgādina sekmīgus centienus atrast utilizācijas variantus.
Krievija jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka nevēlas vairot konfrontāciju Baltijas reģionā un citos rajonos, kur tā robežojas ar NATO, un neplāno uzbrukumus nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse zina, ka Maskavai nav agresīvu plānu, un tomēr izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus pie Krievijas robežām, turklāt paplašināt novecojušo bruņojuma paraugu pārdošanu jaunākajiem partneriem Austrumeiropā.