15. novembrī Latvijā sākās parakstu vākšana referendumam par Saeimas atlaišanu. Sputnik Latvija par to pastāstīja, taču kopumā valstī vērojams informācijas deficīts. Mēģināšu to kompensēt.
Parakstu vākšana: cik, kur, kad
Satversmes 14. pants paredz, ka referendums par Saeimas atlaišanu iespējams, ja 12 mēnešu laikā to atbalstījusi desmitā daļa visu valstī reģistrēto vēlētāju. Šajā situācijā – 154 865 paraksti. Ņemot vērā neizbēgamo brāķi – aptuveni 160 tūkstoši parakstu.
Tātad katru nedēļu vidēji jāsavāc mazliet vairāk nekā trīs tūkstoši parakstu. Pirmās diennakts laikā portālā Latvija.lv parakstījās vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku. Neko teikt, iespaidīgi.
Līdztekus Latvija.lv pieejami arī citi, vecmodīgāki paņēmieni: reģistrētās dzīvesvietas pašvaldībā, pie zvērināta notāra, Bāriņtiesā.
Manuprāt, ērtākais no tiem ir pašvaldība. Maksa par parakstu – aptuveni 1,5 eiro (dažādās pašvaldībās cena mazliet atšķiras), CVK vietnē precīzi norādīts, kur un kad var parakstīties.
Procedūra pie notāra izmaksās dārgāk – 2,84 eiro, ja paši aizpildīsiet paraksta lapu (to var izdrukāt CVK mājaslapā). Ja uzticēties šo darbu notāram, nāksies samaksāt 12,32 eiro.
Savukārt Bāriņtiesā (varu teikt pēc savas pieredzes parakstu vākšanā), ļoti iespējams, nāksies saskarties ar kādu neatrisināmu vai grūti atrisināmu problēmu. Varbūt pēdējos gados kaut kas ir mainījies, taču šaubos.
Tāpēc optimālais variants ir elektroniskais paraksts Latvija.lv vai dzīvesvietas pašvaldībā.
Starp citu, lapa ar reģistrēto parakstu nepaliek pašvaldībā vai pie notāra. To jums izsniedz, un lapa jānodod vai jānosūta iniciatīvas grupai – organizācijai, kas sākusi parakstu vākšanu.
Grupas kontaktinformācija publicēta CVK vietnē. Pats par sevi saprotams, atgādinājums neattiecas uz tiem, kuri parakstījušies portālā Latvija.lv.
Par iniciatoriem
Starp citu, kas ir parakstu vākšanas iniciatori? Visur norādītas divas organizācijas: Centra partija un biedrība "Varu Latvijas tautai". Informācija par tām internetā ir skopa, taču šis un tas ir atrodams.
Centra partija piedalījās nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Pirmais numurs sarakstā – pazīstamais eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, otrais - Vācijas Bundestāga deputāts no partijas "Alternatīva Vācijai" Valdemārs Herdts.
Nav zināms, vai Herdts iesaistīs Saeimas atlaišanas iniciatīvā. Interesants fakts no viņa biogrāfijas: viņš ir no padomju vāciešiem, bijis kolhoza priekšsēdētājs Kazahstānā, 90.gados kopā ar ģimeni pārvācies uz Vāciju.
Par biedrību "Varu Latvijas tautai zināms tikai tas, ka organizācija jau divas reizes (2015. un 2016.gg.) mēģinājusi organizēt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, taču nesekmīgi. Tagad izredzes ir daudz labākas.
Ja izdosies savākt parakstus
Pieņemsim, 12 mēnešu laikā, līdz 2020. gada 14. novembrim izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Kas notiks tālāk?
Tālāk tiks noteikts referenduma datums, kurā vēlētāji balsos par vai pret Saeimas atlaišanu. Uzvarai jāsavāc vienkāršs balsu vairākums, taču ar nopietnu atrunu. Par atlaišanu nobalsojušo cilvēku skaitam jāsasniedz vismaz divas trešdaļas vēlētāju skaita, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās.
CVK dati liecina, ka 13.Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 925 vēlētāji. Tātad par Saeimas atlaišanu jānobalso vismaz 563 283 vēlētājiem, lai deputāti atvadītos no saviem mandātiem.
Ko tas nozīmē krieviem?
Saeimas atlaišana un tālākas vēlēšanas nevar nest nekādu labumu vai, gluži pretēji, kaitējumu krievu mazākumtautībai Latvijā. Notiks kārtējā varas pārdalīšana latviešu partiju starpā, kāds izlidos no valdošās koalīcijas, kāds cits tajā iekļūs. Mums no tā – ne silts, ne auksts.
Taču svarīgs ir kas cits: būs ļoti grūti, pat gandrīz neiespējami savākt vairāk nekā pusmiljonu balsu par Saeimas atlaišanu bez krievu elektorāta. Tāpēc saprātīgākajai pieejai jābūt pozitīvi egoistiskai.
Mēs atbalstīsim latviešu mediķus, pedagogus un citus sociāli pazemotos un apvainotos titulētās nācijas pārstāvjus – gadījumā, ja jūs atbalstīsiet mūsu prasības par izglītību krievu valodā un pārtrauksiet uzbrukumus Uzvaras piemineklim. Pretējā gadījumā tieciet paši galā ar saviem deputātiem, mēs to noskatīsimies, popkornu kraukšķinādami.
Parakstu vākšanas posmā tādu ultimātu izvirzīt būtu pāragri (155-160 tūkstošus parakstu iespējams savākt arī bez krieviem), bet, kad nonāks līdz referendumam, būs pašā laikā.
Tāpēc, ņemot vērā Latvijā dzīvojošo krievu intereses, būtu vēlams, lai parakstu vākšana aizritētu sekmīgi un referendums notiktu. Pie tam – nekādu nesavtīgu pakalpojumu. Nāksies precīzi nospraust savas politiskās intereses.