Viedoklis

Rietumu jaunatne vairs nevēlas barot Krieviju

"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.
Sputnik

Masu protesta akcijas 156 pilsētās un četri miljoni mītiņu (dažviet – pat ielu cīņu) dalībnieku ir ļoti nopietna jaunās globālās politiskās kustības spēka demonstrācija. Piektdien 100 tūkstoši cilvēku Berlīnē, 60 tūkstoši cilvēku Ņujorkā, pārsvarā jauni, kaismīgi un ne īpaši gudri, cīnījās (Parīzē – arī ar policiju) par visu labo, ieskaitot Zemes glābšanu no globālās sasilšanas, kā arī pret visu slikto, diemžēl patiesībā viņi kļuvuši par brīvprātīgiem bandiniekiem svešā politiskajā spēlē, raksta RIA Novosti autors Ivans Daņilovs.

Divkārt žēl, ka starp šīs spēles organizatoru mērķiem vidū ir Krievijai nepārptotami naidīgas nostādnes. Ja tiks īstenota Berlīni, Ņujorku, Sidneju, Vašingtonu un Londonu satricinājušo mītiņu programma, Krievijā nevarēs iegūt naftu un gāzi, attīstīt Ziemeļu jūras ceļu un pat normāli barot savus pilsoņus. Par laimi, Krievija nepildīs šo programmu, tomēr, ja globālā klimata streika panākumu spārnotajiem "zaļajiem neprāšiem" izdosies nākt pie varas ASV vai Eiropas Savienībā, Krievijai (tāpat kā Ķīnai un Indijai) būs jāgatavojas maksimāli stingrām ekoloģiskajām sankcijām.

Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku

156 pilsētās sarīkoto plašo politisko akciju oficiālā versija izskatās ļoti jauka, bet tai var noticēt tikai cilvēks, kurš nekad nav interesējies par politiku: "Zviedrijas skolniece Tūnberga pagājušajā gadā mācību vietā sāka piketus pie Zviedrijas parlamenta ar prasībām pastiprināt pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām. Tūnbergas iniciatīva ir kļuvusi par starptautisku piektdienu klimata streiku kustību — FridaysForFuture.

Tā ir patiesība, tomēr neatspoguļo visu: kustību atklāti atbalsta ASV Demokrātiskā partija (kas aicinājusi skolnieci nolasīt morāli amerikāņu senatoriem un kongresmeņiem), Demokrātiskās partijas starptautiskie un politiskie partneri (ieskaitot Amnesty International), kā arī visa mediju mašīna, kas atbalsta politiķus – globalizācijas piekritējus, sākot no The New York Times un beidzot ar Bloomberg.

Starp miljoniem klimata streika dalībnieku, kuru vidū  daudzi vienkārši izmantoja labu ieganstu, lai "nobastotu" skolu vai lekcijas, tikai retais ir lasījis globālās nepaklausības kustības oficiālās prasības.

Jau pirmais punkts klimata streika organizatoru prasību sarakstā norāda gan uz viņu politisko piederību, gan ļoti specifiskiem priekšstatiem par ekonomiku. "Mēs pieprasām "Jauno zaļo kursu": pārveidot mūsu ekonomiku 100% tīras, atjaunojamas enerģijas izmantošanai līdz 2030. gadam un pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā ieguvi taisnīgu un vienlīdzīgu reformu ceļā, izveidojot miljoniem labu darba vietu; nekavējoties pārtraukt atļauju izsniegšanu ieguvei, pārstrādei un infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar fosilo kurināmā veidiem."

Nav ne mazāko šaubu: šo prasību izpilde nekavējoties izraisīs ekonomisko katastrofu un lielai daļai pasaules iedzīvotāju dzīves līmenis būs tāds, kā bija apmēram XIX gadsimta pirmajā pusē. Starp citu, ja tās attiecina uz Krieviju (kustība, kas tos izvirzījusi, ir globālā, tāpat kā prasību būtība), tas nozīmē, ka valstij būs jāatsakās no "Ziemeļu straumes 2" (kā no fosilā kurināmā transportēšanas infrastruktūras), no NPR būvniecības, no naftas ieguves un SDG rūpnīcu būvniecības Arktikā un vispār valstī, un tā tālāk.

Zviedru skolniece – galvenā Nobela miera prēmijas pretendente

Turklāt tikai atsauce uz "Jauno zaļo kursu" acumirklī atklāj "skolēnu streika par planētas glābšanu" politisko identitāti. "Jaunais zaļais kurss" (drīzāk tam piemērots nosaukums "Jaunā zaļā perestroika") ir ASV Demokrātiskās partijas radikālās daļas politiskā un ekonomiskā programma, ko ierosinājusi kongresmene Aleksandrija Okasio-Kortesa un ko tā vai citādi atbalstījuši daudzi Demokrātiskās partijas kandidāti prezidenta amatam.

Mēs jau esam rakstījuši par zaļā populisma manifesta būtību, kas paredz "ekonomisko drošību" visiem, kuri nevar vai nevēlas strādāt, atteikšanos no naftas, gāzes un kodolenerģijas izmantošanas (globālās sasilšanas apkarošanas vārdā), pāreju uz zaļo enerģiju, personīgo automobiļu un lidmašīnu reisu skaita radikālu samazināšanu (tāpat cīņas ar globālo sasilšanu vārdā), kā arī visu ASV ēku remontu ar energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi. Šajā fonā programmas veidotāju vēlme samazināt govju skaitu (programmas autori publiski nožēlo, ka "desmit gadu laikā samazināt ASV govju skaits līdz nullei nesanāks") izskatās pilnīgi saprotama. Ir redzams, ka programma ir rakstīta, lai iepatiktos visiem - sākot no vegāniem - vēlētājiem un beidzot ar uzņēmējiem-miljonāriem, kuri masveidā iegulda jaunuzņēmumos, kuri sola garšīgus "ekoloģiski tīrus steikus" no sintētiskajām šķiedrām un pārtikas piedevām.

Protams, mēģinājums īstenot šo programmu sagraus ASV ekonomiku, jo tās realizācija pēc vispieticīgākajiem novērtējumiem prasīs 90 triljonus dolāru, turklāt valsts IKP nedaudz pārsniedz 19 triljonus, bet valsts parāds - aptuveni 22 triljonus. Tomēr prakse rāda, ka daudzi politiķi ir gatavi pieņemt un īstenot pat destruktīvākās programmas, ja tās ļaus viņiem nonākt pie varas un turēties tur pēc iespējas ilgāk.

Ja ASV Demokrātiskās partijas radikālāko pārstāvju un viņu "zaļo" līdzgaitnieku programma citās rietumvalstīs aprobežojas tikai ar viņu pašu ekonomiku un amerikāņu, vāciešu, franču un angliešu dzīves līmeņa sagraušanu, tad varētu vienkārši novēlēt viņiem maksimālus panākumus un novērot šo procesu no malas. Problēma ir tāda, ka šai "ekoloģiskajai" un "klimatiskajai" darba kārtībai ir spilgti izteikta rusofobā virzība, kas jau izpaužas konkrētās pret Krieviju vērstās darbībās. Tās norit, piesedzoties ar planētas aizstāvēšanu pret klimata pārmaiņām.

VIP klases ekoloģiskie projekti

Atliek tikai atsaukt atmiņā Francijas prezidenta Makrona pēdējo izlēcienu – viņš pieprasīja, lai transporta kompānijas neizmantotu Ziemeļu jūras ceļu, paziņojot: "Daudzi cilvēki šodien mums skaidro: globālā sasilšana, satriecošās ziņas, ziemeļos kūst ledus, mēs atvērsim daudz ātrāku maršrutu, tas ir lieliski. Šis maršruts mūs galu galā nogalinās, jo, iespējams, tas ir ātrāks, bet tā ir mūsu iepriekšējās bezatbildības sekas."

Rietumu medijiem un ekspertiem patīk apsūdzēt Krieviju par to, ka tā tiecas nopelnīt(!) uz globālo klimata pārmaiņu rēķina, nosoda valsti par to, ka tā grasās iegūt ekonomisko un militāro labumu, kamēr Rietumi cieš.

"Daži krievi diemžēl uzskata, ka globālā sasilšana nav tik slikta," sūdzas The Economist.

"Kūstot ledum Arktikā, Krievija saņems piekļuvi naftas un gāzes atradnēm, ko agrāk slēpa ledus, (vēl Krievija) palielina potenciālu spārnoto raķešu palaišanai (no kuģiem Arktikas rajonos, kas būs pieejami kuģiem pēc ledus kušanas), lai apdraudētu ASV krasta līniju," ceļ paniku amerikāņu izdevums Politico.

"Klimata pārmaiņas var pārvērst Krieviju par lauksaimniecības lielvalsti, jo milzīga daļa Krievijas teritorijā no neapdzīvotas sasalušas tundras pārvērsies auglīgā zemē. Klimata sasilšana var padarīt Krieviju pievilcīgāku tūristu acīs, kas vēl vairāk palīdzēs Kremlim valsts iekšējās ekonomikas diversifikācijā," raksta amerikāņu žurnāls National Interest, kas citē itāļu La Stampa viedokli.

"Klimatiskā vājprāta" ideoloģija Rietumos plešas plašumā, un jaunajā aukstajā karā var parādīties spilgti izteikts ekoloģiskais aspekts.

Vienā barikāžu pusē var būt XIX gadsimtā atgriešanās, attīstītas lopkopības un lauksaimniecības ierobežojumu, naftas (tāpat kā gāzes, ogļu un kodolenerģijas) aizlieguma atbalstītāji, bet otrā – "klimatiskie reālisti" (kuru lomā šobrīd visvairāk piemērota ir Krievija un Ķīna) ar gāzes apkuri, benzīnu, sulīgiem steikiem un vēlmi nevis apkarot, bet baudīt pastāvīgi mainīgu mūsu skaistās Zemes klimatu.