RĪGA, 20. augusts — Sputnik. Nekādas pakāpeniskas pārejas, bilingvālajām skolām pārejot uz mācībām latviešu valodā, nebūs, uzsvēra Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs intervijā Sputnik Latvija.
13.augustā Latvijas valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri regulē vidējo izglītību. Grozījumi veikti skolu reformas ietvaros, kas paredz mazākumtautību skolu pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
MK paziņoja, ka bilingvālās programmas tikšot likvidētas pakāpeniski, taču vērienīgās izmaiņas, ko plānots veikt divu gadu laikā, ir straujas, uzskata Miroslavs Mitrofanovs
Krievu valoda tiks izspiesta
Vēl vairāk, grozījumi apstiprināja bažas, ka reforma ne tikai īstenos pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet arī izspiedīs no izglītības procesa krievu valodu kā priekšmetu.
"Iznāk, ka (vidusskolā – red.) tiek dota izvēle: turpināt otrās svešvalodas mācības vai tās vietā vidusskolā ieviest krievu valodu kā mazākumtautības valodu," uzsvēra Mitrofanovs.
Rodas situācija, kurā bērns sāk mācīties otro svešvalodu. Visbiežāk tā ir vācu valoda. Viņš to mācās līdz vidusskolai, bet pēc tam ir jāizvēlas – vienu vai otru. Rezultātā administrācija nonāk grūtā stāvoklī.
"Protams, ka cilvēki ir ieinteresēti, lai jaunietis pārvaldītu pēc iespējas lielāku skaitu valodu, un nodomās: dzimto valodu bērns jau prot, labāk lai specializējas vācu valodā.
Tāpēc mēs uzskatām, ka lielākā daļa skolu Latvijā nedos iespējas apgūt krievu valodu vidusskolas līmenī. Faktiski tā būs izspiesta no vidusskolas," uzsvēra Mitrofanovs.
"Saskaņa" zombējusi krievus
LKS ir pārliecināja, ka bilingvālās izglītības likvidācijas problēmai nav juridiska risinājuma – tādus jautājumus iespējams risināt tikai politiski.
"Jebkurā valstī proporcija stap iedzīvotāju vairākuma un mazākuma interesēm ir politiskas cīņas iznākums. Šeit nevar palīdzēt nekādas tiesas, un Latvijas Satversmes tiesas lēmums šo tēzi tikai pierādīja," konstatēja politiķis.
Atgādināsim, ka 2019.gada aprīlī Satversmes tiesa atzina skolu reformu par likumīgu, latviešu valodas saglabāšanas intereses nostādot augstāk nekā mazākumtautību tiesības. Miroslavs Mitrofanovs ir skeptiski noskaņots arī par ECT lēmumu, jo pat gadījumā, ja sūdzība tiks pieņemta, process var ievilkties gadu desmitiem, bet pa to laiku bilingvālās izglītības sistēma tiks iznīcināta.
Tāpēc viņš neuzskata par godīgiem cilvēkus, kuri aicina gaidīt tiesas lēmumu. Kaut ko mainīt var tikai krievu kopienas aktīvas darbības.
"Pagaidām mūs atbalsta vien neliela daļa mūsu pašu tautiešu – lielāko daļu vēl zombējuši partijas "Saskaņa" solījumi visu atrisināt parlamentārā ceļā. Sak, jūs paši nedariet neko, mēs visu atrisināsim jūsu vietā.
Patlaban vairākums krievu Latvijā uzskata, ka nekas nav jādara, kaut kādi gudri onkuļi kaut kur visu atrisinās. Protams, tas ir muļķīgs pašapmāns.
Mums vēl ir mazliet laika – gadi divi, varbūt pieci, kad mēs vēl varam pagriezt procesus pretējā virzienā un panākt krievu valodas lietojumu skolu izglītības procesā, taču panākumi atkarīgi ne tikai no mūsu darbībām, bet arī no Latvijas krievu kopienas skaidrā prāta un nobrieduša viedokļa. Tuvākais laiks rādīs, cik lielā mērā var parādīties pilsoniskā vīrišķība un cilvēku briedums," paziņoja LKS līderis.
Jauna akcija oktobra sākumā
Vecāku kopienas pārstāve Jūlija Sohina Sputnik Latvija pastāstīja, ka patlaban tiek apspriests datums, kad tiks organizēta jauna masveida akcija krievu skolu aizsardzībai. Domājams, tā notiks oktobra sākumā.
Joprojām tiek sniegta informācija vecākiem par reformu un tās sekām.
Sohina uzsvēra, ka izsludinātie reformas temiņi liecina nevis par pakāpenisku pāreju, bet gan faktiski par acumirklīgām pārmaiņām, kas ved pie asimilācijas.
Šajā kontekstā ļoti svarīga ir cilvēku dalība masveida mītiņos.
"Protams, vajadzēs papūlēties, lai pēc iespējas vairāk cilvēku atnāktu un atbalstītu akcijas," atzīmēja Sohina.
Iepriekš vēstīts, ka izglītības reformas fonā Latvijas specdienesti cenšas ierobežot citas bērnu izglītības iespējas krievu valodā, piemēram, tālmācību.