Pastrādāja noziegumu Jūrmalā: Latvijas Bankas vadītāju netiesās Rīgā

Kāpēc Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīs Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona krimināllietu?
Sputnik

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona korupcijas krimināllieta nodota Rīgas rajona tiesai Jūrmalā. Paliek nezināms tikai tiesas sēžu sākuma datums, vēsta Tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Ģenerālprokuratūra iesniegusi lietu tiesā, kurā aizdomās par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju figurē Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un biznesmenis Martinsons.

Guseļņikovs Londonā liecināja pret Latvijas Bankas vadītāju

Rimšēviču apsūdz apmaksāta atpūtas brauciena pieņemšanā kukuļa kārtā, naudas kukuļa saņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Martinsons tiek apsūdzēts kukuļa saņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Rimšēviča un Martinsona lieta sākotnēji bija jāizskata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo tai tika nosūtīta lieta. Taču beigās visi lietas materiāli pārbrauca uz Jūrmalu, jo, kā tiek norādīts, tieši tur tika pastrādāts noziegums.

Lietas izskatīšanas sākuma datums pagaidām nav zināms – to nav nozīmējuši.

Vērts atgādināt, ka 24. maijā prokurore Viorika Jirgena paziņoja par apsūdzības izmaiņām Rimšēviča un Martinsona lietā. Kukuļņemšanai un legalizēšanai viņiem pievienoja noziedzīgi iegūtu 250 tūkstošu eiro piesavināšanos. Un kas ir pats interesantākais, izmeklēšana zina, kam tieši Rimšēvičš šo naudu ir iztērējis.

Saskaņā ar apsūdzības sniegto informāciju, Rimšēvičs izmantoja 250 tūkstošu eiro kukuli, lai ar viltus personu palīdzību iegādātos nekustamo īpašumu. Saskaņā ar izmeklēšanas versiju, pirkums tika veikts uz kāda uzņēmuma vārda. Nav zināms tikai tas, kādu tieši nekustamo īpašumu Rimšēvičs iegādājies ar viltus uzņēmuma palīdzību. Šī informācija netiek atklāta. Taču prokuratūrā norāda, ka šim nekustamajam īpašuma jau ir uzlikts arests.

Kukuļņemšanas lieta

Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču 2018. gada februārī aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Viņa lieta tika iesākta sakarā ar divu Trasta komercbankas (TKB) akcionāru iesniegumiem, kuri brīvprātīgi vērsās tiesībsargājošajās iestādēs. Rimšēviču apsūdz par to, ka 2010.-2013. gadā viņš saņēma 250 tūkstošu eiro kukuli no minētajiem akcionāriem apmaiņā pret palīdzību darbā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Deputāti atkal meklē veidu, kā atlaist Latvijas Bankas vadītāju

Martinsonu tur aizdomās par līdzdalību šajās noziedzīgajās darbībās. Viņš it kā esot izdarījis spiedienu iz bankas pārstāvjiem vai likvidatoriem un saņēma par to naudu, kuru tālāk, acīmredzot, nodeva Latvijas Bankas vadītājam. Arī uzņēmējs tika aizturēts 2018. gada februārī un atbrīvots pret drošības maksu.

Izmeklēšana uzskata, ka procesā varēja piedalīties vēl divas uzticamības personas – viena no Rimšēviča puses, otra – no bankas puses. Tika uzskatīts, ka zināmu daļu kukuļa no TKB Rimšēvičs saņēma dāvinājuma vai apmaksāta ceļojuma veidā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, tieši vienu dienu pirms Rimšēviča lietas nodošanas tiesai, Latvijas Saeima atstādināja no amatiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, šim nolūkam veicot speciālus grozījumus likumdošanā, kuri ļāva izmaksāt atlaistajiem dāsnus vienreizējus "atlaišanas pabalstus". Tagad FKTK ir jauna vadība, savukārt iepriekšējo vairākkārt dēvēja par "Rimšēviča spiediena varā nokļuvušu".

Rimšēvičam atdos kabinetu, taču piekļuvi valsts noslēpumam viņš nesaņems

Pats Rimšēvičs nerimstas apgalvot, ka viņa vainas šajā lietā nav, savukārt viņam inkriminētās apsūdzības viņš uzskata par apmelošanu atsevišķu baņķieru interesēs. Rimšēvičs uzsver, ka "neko pretlikumīgu neesot darījis".

Turklāt Latvija jau vēlējās atstādināt Rimšēviču no savas Centrālās Bankas vadītāja amata, taču nekā nebija. Eiropas Savienības tiesa atcēla lēmumu par atstādināšanu. Jo, saskaņā ar Eiropas Centrālo Banku Sistēmas statūtu, Eiropas centrālās bankas vadītājs var tikt atstādināts no amata tikai gadījumā, ja pastāv nopietni pierādījumi viņa nepieļaujamai uzvedībai, bet Latvija, pēc tiesas kolēģijas, kuras sastāvā, jāpiebilst, bija arī jaunais valsts prezidents Egils Levits, šādus pierādījumus nesniedza.