RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Nepilsoņu naturalizāciju Latvijā kavē Krievijas propaganda, paziņoja Premjerministrs Krišjānis Kariņš diskusijā "ASV un Latvijas attiecības pārmaiņu laikmetā Eiropā" Atlantic Council Vašingtonā.
No pirmā acu uzmetiena nav saprotams, kā nepilsoņi saistīti ar Latvijas un ASV attiecībām, tomēr "pārmaiņu laikmetā Eiropā" Latviju un Igauniju aizvien biežāk aicina pielikt punktu nepilsonības praksei. Latvijas un Igaunijas nepilsoņi ir viena no divām vienīgajām lielajām apatrīdu grupām Eiropā. Otra – čigāni, kas pakļauti diskriminācijai Centrālajā un Dienvideiropā.
Kariņš uzskata, ka Latvija dara visu iespējamo, lai problēmu atrisinātu, taču traucē... Krievija.
"Grūtības, ar ko saskaramies, rada tiešā propaganda, tiešā informācija no Krievijas, kas iesaka cilvēkiem neintegrēties, neasimilēties. Jūs piederat mātei Krievijai, jūs esat daļa no mātes Krievijas. Grūti integrēt cilvēkus, kuriem iesaka neintegrēties," apgalvoja politiķis.
Kariņš uzskata, ka Latvijā esot "liberāls naturalizācijas process" un nav nekādu šķēršļu pāriet pilsonībā, kā vien paša cilvēka nevēlēšanās. Kariņš apgalvoja, ka valstī dzīvojošo nepilsoņu naturalizācijas process pakāpeniski iet uz priekšu. Pēc viņa domām, tas var ilgt vēl 20-30 gadus, taču visam jānotiek dabiski.
Atgādināsim, ka pats Kariņš dzimis ASV, taču automātiski saņēmis Latvijas pilsonību pēc neatkarības iegūšanas, taču no ASV pilsonības nav atteicies, pat ieņemot premjerministra posteni, lai arī Latvija faktiski neatzīst dubultu pilsonību.
Kas traucē
Latvijā jau vairākkārt organizētas plašas aptaujas nepilsoņu vidū par to, kāpēc viņi vēl līdz šim nav pārgājuši Latvijas pilsonībā.
Aptauja, ko 2009.gadā organizēja SKDS Sorosa fonda projekta ietvaros, apliecināja, ka nepilsoņi nav naturalizējušies pārsvarā tāpēc, ka gaida, kad pilsonība tiks piešķirta automātiski (27,5%), nespēj nokārtot nepieciešamos eksāmenus (18,3%) vai principiāli nevēlas naturalizēties (10,2%).
Nepilsoņu aptauja tika organizēta arī 2012.gadā. Starp atbildēm uz jautājumu, kāpēc nepilsoņi nevēlas saņemt pilsonību, iespējams izcelt sekojošas: uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (25%), nevar nokārtot eksāmenus (21%) vai gaida procedūras atvieglojumus (17%).
Iespējams, runājot par "Krievijas propagandu", Kariņš domāja tos pašus 10%, kuri nevēlas naturalizēties principiālu apsvērumu dēļ. Taču paši nepilsoņi nevēlēšanos kārtot naturalizācijas eksāmenus pamatoja ar neuzticēšanos Latvijas valdībai un nepatiku pret vardarbīgas asimilācijas politiku.
Tāpat jāpiebilst, ka Latvijas mēģinājumi samazināt nepilsoņu skaitu izskatās ļoti kautrīgi. Piemēram, šī gada maijā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā eksprezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumu automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem (līdzīgu prezidenta iniciatīvu deputāti noraidīja 2017.gadā), taču Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl joprojām nav izskatījusi likumprojekta ierosinājumus, jo nav kvoruma – ar likumprojektu neapmierinātie deputāti sabotē komisijas sēdes.
Maskava uzskata, ka masveida nepilsonības institūts dara kaunu Eiropas Savienībai. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka šīs parādības likvidācija jāsekmē ne tikai EDSO un ES, bet arī NATO.
Kādas preses konferences gaitā Krievijas ārlietu ministrs salīdzināja nepilsoņu pases ar "vilka biļetēm" un pauda cerību, ka problēmas risinājums tiks rasts.