RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un Veselības ministrijas pārstāvji reaģēja uz Valsts kontroles atskaiti par kvalificēta ārstniecības personāla pieejamību.
Valsts kontrole savā pārskatā atklāti norādīja, ka situācija cilvēkresursu jomā Latvijas veselības aprūpes jomā ir kritiska: noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.
Tikai 65% no jauniem speciālistiem pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā, tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studijām sāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% mediķu un atbalsta personu ir vecāki par 50 gadiem.
Jāpiebilst, ka Latvijā jaunie ārsti nonāk darba tirgu vēlāk nekā citās Baltijas valstīs un māsām ir grūtāk iegūt izglītību un saņemt sertifikātu.
Ārstu novecošana – globāla tendence
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns, iepazinies ar VK pārskatu un novērtējis to divējādi, vēsta Latvijas Radio.
"Ir lietas, kam mēs piekrītam, ir lietas, kuras ir jāskata plašāk nekā tikai ministrijas griezumā. Ir lietas par vispārēju trūkumu nozarē, ir globālas tendences, ka ārstniecības personu pietrūkst visā pasaulē. Tāpat par personāla novecošanos. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir vispār globāla tendence Eiropā. Šīs ir tās lietas, kuras mēs vieni paši ietekmēt nevaram," viņš teica.
Darbinieku trūkums nozarē ir vismaz daļēji risināms, samazinot profesiju sadrumstalotību un padarot speciālistus universālākus. Papildu finansējumu iespējams gūt, saīsinot nepamatoti garo rezidentūras laiku atsevišķās specialitātēs, uzskata Valsts kontrole.
Veselības ministrija solīja ņemt vērā šo ieteikumu.
"Mēs pie tā strādāsim, bet darbs pie šī jau ir noticis un ir vairākas specialitātes, kam jau šobrīd ir samazināts studiju ilgums. Ja mēs skatāmies Eiropas direktīvu, tad no 45 specialitātēm, kam noteikti minimālie studiju ilgumi, mums 27 specialitātēs šis ilgums jau sakrīt," paskaidroja Kasparāns.
Pēc skolām samazināt arī slimnīcu skaitu
Valsts kontroles pārskatu komentēja arī premjerministrs Krišjānis Kariņš Latvijas televīzijas pārraidē Rīta panorāma.
Kariņš atgādināja, ka Latvija sākusi vērienīgas reformas, kā piemēru minot administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā Latvijā plānots būtiski samazināt pašvaldību skaitu. Tās rezultātā tiks izvērtēts arī skolu tīkls, un vidusskolas tiks koncentrētas attīstības centros.
Kariņš atzina, ka līdzīgas idejas gaidot arī no Veselības ministrijas, un atzīmēja, ka viena lieta esot runāt par naudas trūkumu, bet pavisam cita – skatīt, kā līdzekļi tiek izmantoti.
"Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag," sacīja Kariņš un piebilda, ka viņu nepārsteigtu slimnīcu skaita samazināšanās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.
Kariņš apliecināja, ka saprot: tamlīdzīga iniciatīva sastapsies ar pretestību nozarē, jo slimnīcas nevēloties neko mainīt un katra centīšoties pierādīt, ka tieši to slēgt nevajag.
Taču, premjers uzsvēra, mediķu pieejamība Rīgā un aiz tās robežām nav salīdzināma.
Politiķis pauda pārliecību, ka dažas slimnīcas nespēj pildīt savas funkcijas, jo pat nespēj sniegt pirmo palīdzību pacientam, taču atteicās nosaukt konkrētas iestādes. Pēc viņa vārdiem, patlaban atkal parādās jautājums par līdzekļu izmantošanas efektivitāti:
"Mēs šogad 87 miljonus eiro papildus pieliekam mediķu algām. Es nesaprotu, vai tā nauda nav nonākusi līdz tiem mediķiem? Sistēmā tie ir droši iegājuši, bet vai nonākuši. Tajā skaitā medmāsām. Man liekas, ka tur ir katastrofāli zems atalgojums. Lielā mērā tā ir slimnīcu atbildība, jo valsts nemaksā medmāsai, bet slimnīcai," skaidroja Kariņš.
Ministru prezidents skaidroja, ka nepieciešams koncentrēt slimnīcas, kā to plānots darīt ar skolām, un jānodrošina, lai katrs varētu nokļūt pie ārsta un slimnīcā. Pēc viņa domām, to neesot grūti panākt, ja valstī ir divi miljoni iedzīvotāju. Tomēr viņš atgādināja, ka jūtama pretestība, tāpēc viņš gaidot veselības ministra iniciatīvu.