Buraks apsūdzēts par noziegumu, ko paredz LR Krimināllikuma 85.panta otrā daļa, – par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību. Sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.
Apsūdzētajiem aizbāž muti ar parakstu par neizpaušanu
Kādas Buraka darbības atzītas par "spiegošanu", mēs nezinām. Un nav neviena, kam pajautāt – gan pats apsūdzētais, gan viņa advokāte Emma Jansone ir parakstījušies par izmeklēšanas materiālu neizpaušanu. Par izpaušanu paredzēta kriminālatbildība.
Īpaši Krievijas liberālās inteliģences vajadzībām, kuras aprindās valda pārliecība: Baltijas valstis ir spērušas milzu soli uz priekšu cilvēktiesību aizsardzības jomā, bet Krievija velkas aiz muguras, atzīmēšu, ka Krievijā ir aizliegts pieprasīt parakstu par neizpaušanu apsūdzētajam, un viņu nevar krimināli sodīt par izpaušanu. Šajā ziņā ir vairāki KF Konstitucionālās tiesas slēdzieni, piemēram, lēmums no 2015.gada 6.oktobra sakarā ar Sencova un viņa advokāta sūdzību.
Šis ir viens no iemesliem, kuru dēļ Latvijā ir grūti organizēt vērienīgu un ilgstošu informācijas kampaņu, līdzīgu tai, kāda izvērsusies "Meduza" žurnālista Ivana Golunova atbalstam. Nav taču iespējams nepārtraukti apgalvot "Brīvību tādam un tādam, liecieties mierā, varmākas!" un tā tālāk. Vajadzīgi jauni fakti, ar izmeklēšanas gaitu saistītas ziņas. Kur tās ņemt, ka apsūdzētais ir spiest klusēt?
VDD pat neizpauž arestēto vārdus, atsaucoties uz "izmeklēšanas interesēm". Par Oļega Buraka vai Doņeckas bijušā karavīra Artjoma Skripņika arestu izdevās uzzināt tikai caur neformāliem sakariem ar citiem ieslodzītajiem. Un tie vēl ir tikai "ziediņi" salīdzinājumā ar to, kas notiek Lietuvā. Vairākus mēnešus nevienam nebija ne jausmas par to, ka arestēts visā valstī pazīstams cilvēks, bijušais diplomāts, Viļņas vicemērs Aļģirds Paleckis.
Atzīsties, tad dabūsi atlaidi
Taču atgriezīsimies pie Buraka. Viņam izvirzītā apsūdzība spiegošanā izskatās apšaubāmi, drīzāk rodas iespaids, ka cilvēks nokļuvis starp "krievu spiegu" apkarošanas kampaņas dzirnakmeņiem. Kāpēc tā?
Pirmkārt, spiegam neraksturīga izturēšanās darbā. Strādājot IeM Informācijas centrā, Buraks ilgi karoja ar korumpēto priekšniecību. Īsi sakot, situācija bija sekojoša: no valsts budžeta un ES fondiem IeM saņēma naudu konkrēta projekta īstenošanai. Priekšniecība, izmantojot klasisko sadalīšanas shēmu, radīja firmu ķēdīti, kuras pārsvieda pasūtījumu viena otrai, un galu galā reālie izpildītāji saņēma tikai aptuveni trešo daļu summas. Buraks šo shēmu atmaskoja.
Taču korupcija vēl ir sīkums. Buraks sastrīdējās ar "valodas inkvizīciju" – Valsts valodas centru, un tā jau ir ideoloģija un politika.
Ja tu esi spiegs, sēdi klusu, esi uzsvērti lojāls, nepiesaisti uzmanību. Buraks rīkojās pretēji – trokšņoja un pievērsa uzmanību.
Otrkārt, milzu pūles, ko VDD lika lietā, lai saņemtu Buraka atzīšanos spiegošanā. Tika izmantots viss: šantāža ar dēla (invalīda) veselību, demonstratīvi stingra Buraka draudzenes aizturēšana, lai arī viņa lietā ir tikai lieciniece, mēģinājums organizēt spiedienu cietumā, ieslodzīto kūdīšana, apsūdzības saskaņā ar citiem pantiem utt. Un visu laiku viens un tas pats motīvs: atzīsties, tad būs atlaide.
Ja izmeklētāju rīcībā ir pārliecinoši vainas pierādījumi, nav nekādas vajadzības tā "iespringt". Kāda starpība – aizdomās turamais ir atzinies vai nav? Pierādījumu pietiek, lai iebāztu viņu cietumā uz gadiem desmit. Taču, ja pierādījumi ir "miglaini" vai to nav nemaz, atzīšanās ir ļoti svarīga.
Ja apsūdzētais atzīst vainu, tiesa var izskatīt lietu bez pierādījumu uzrādīšanas, tāpat kā tas bija cita "spiega" – Alūksnes iedzīvotāja Jurija Stilves – lietā. Viņš atzinās, lietu ātri izskatīja, piesprieda salīdzinoši mīkstu sodu, un viss – punkts. VDD var ierakstīt savā kontā pieķertu Krievijas spiegu.
Domāju, nežēlīgais spiediens no VDD puses liecina, ka izmeklēšanā pierādījumu nav. Buraks stingri apliecina savu taisnību, un spiegošanā neatzīstas.
Nokārtoja vecos rēķinus jaunā stilā
Pastāstīšu, kāds ir mans viedoklis. Protams, daudz kas nav skaidrs, jo trūkst informācijas, taču man šķiet, tālu no patiesības neesmu. Tas sasaucas ar paša Buraka versiju.
Karodams ar priekšniecību, Oļegs Buraks ieguva ietekmīgus ienaidniekus. Pirms "hibrīdkara" un jauna antikrieviskās histērijas viļņa viņi varēja tikai padzīt Buraku no darba. Padzina arī, viņš jau ilgus gadus ir pensijā. Tagad situācija ir mainījusies – var atriebties, nokārtot vecos rēķinus, pasludinot cilvēku par "Krievijas spiegu".
Buraks pastāstīja, ka glabājis mājās dažus dokumentus, kuri atmaskoja korupciju. Iespējams, tajos bija neizpaužamas ziņas vai valsts noslēpums. Domāju, šis fakts ir visas apsūdzības pamatos. Jā, dienesta instrukciju nepārprotams pārkāpums, taču arī līdz spiegošanai ir tikpat tālu kā līdz Mēnesim.
Ja mans pieņēmums ir pareizs, iespējams, apsūdzība pret Oļegu Buraku sabruks tiesā.