RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Saeimas pieņemtais aizliegums ārzemniekiem ieņemt vadošos posteņus Latvijas pareizticīgo baznīcā (LPB) ir iejaukšanās tās iekšlietās, paziņoja bijušais eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) sarunā ar RIA Novosti.
Vakar Saeima galīgajā lasījumā steidzamā kārtā atbalstīja likuma grozījumus par LPB, saskaņā ar kuriem tās vadītājam, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem jābūt garīdzniekiem un valsts pilsoņiem un jādzīvo Latvijā ne mazāk kā pēdējos 10 gadus. Likums stāsies spēkā pēc prezidenta apstiprinājuma.
Esošais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs atbilst jaunajām likumdošanas prasībām – viņš piedzima Latvijā līdz 1940. gadam, kas sniedza viņam tiesības automātiski iegūt pilsonību, un valstī viņš dzīvo daudz ilgāk, nekā 10 gadus.
Latvijai jau ir līgums ar Vatikānu par to, ka Latvijas katoļu baznīcas bīskapa titulu var iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.
"Lieta tāda, ka pēdējā laikā tiek apspriestas metropolīta Aleksandra pēcteča kandidatūras. Esošā Latvijas pareizticīgo baznīcas vadītāja vecums, veselības stāvoklis liek savlaicīgi rūpēties par iespējamajiem kandidātiem jaunā vadītāja amatam. Tas ir dabiski katrai organizācijai, vai tā ir baznīca, sabiedriska vai komercorganizācija. Šajā sakarā izskan piedāvājumi, ka vien no turpmāko rīcību variantiem varētu būt jauna vadītāja deleģēšana no Maskavas patriarhāta, attiecībā pret kuru Latvijas pareizticīgo baznīca ir autonoma. Tādā gadījumā vietējo baznīcu vadīs Krievija pilsonis," paziņoja Mitrofanovs.
LPB ir daļa no Krievu pareizticīgo baznīcas (KPB), un jebkādus norīkojumus tajā apstiprina KPB Svētais sinods.
Pēc Mitrofanova sacītā, Saeimas lēmums ir iejaukšanās baznīcas lietās, kas ir nepieļaujami.
"Manuprāt, tā ir pareizticīgo baznīcas iekšējā lieta, mietpilsoņiem nebūtu jāiejaucas šajā lietās. Es nesāktu saistīt nedz īpašas cerības, nedz īpašas raizes ar Krievijas vadītāja atnākšanu… Raugoties no valdošās latviešu elites interešu domām, Latvijas pareizticīgo baznīcai ir jābūt lojālai varai un nebūt faktoram valsts politiskajā dzīvē," piebilda Mitrofanovs.
Saeimas Juridiskais birojs, kurš pārbauda likumprojektu atbilstību citām normām, sniedza negatīvu atsauksmi par šiem grozījumiem, norādot, ka tie ir pretrunā ar starptautiskiem statūtiem par reliģisko brīvību un baznīcas iestāžu autonomiju. Tāpēc birojs ieteica neatbalstīt grozījumu veikšanu.
Teologs Romans Lunkins uzskata, ka pareizticīgo kopiena var apstrīdēt "nodzīvojuma cenzu" Latvijas pareizticīgo baznīcas vadībai tiesā.