Amerikāņu izstrādātais "arābu NATO" projekts cieš neveiksmi – Ēģipte nolēmusi nebojāt attiecības ar sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos un Maskavā iedomātas arābu solidaritātes labad. Par to, vai ASV izdosies iztikt bez Kairas un apvienot arābus militāri politiskā blokā, RIA Novosti raksta Galija Ibragimova.
Glābt arābus no Irānas
"Man patīk karalis Salmans, taču es viņam teicu: "Karali, mēs tevi aizsargājam, tu tur nenoturēsies bez mums ne divas nedēļas, jums ir jāsamaksā par mūsu karaspēkiem," paziņoja Donalds Tramps pēc tikšanās ar Saūda Arābijas monarhu pērn, kad tika anonsēts ASV plāns radīt "arābu NATO".
Ideja nepieder Trampam – viņš to aizlienējis no sava priekšgājēja. Jau 2011.gadā Baraks Obama ierosināja radīt Tuvajos Austrumos militāri politisku aliansi, lai nodrošinātu reģionu pret atkārtotu "arābu pavasari". Taču tolaik politiķi nerunāja ne par kādu bloka vēršanu pret Irānu un Krieviju. Gluži pretēji Vašingtona vēlējās uzlabot attiecības ar Teherānu un aktīvi apsprieda Irānas kodolprogrammu. Uzlabošanās ilūzija saglabājās arī Krievijas un ASV attiecībās.
Pērn amerikāņi atgriezās pie plāniem veidot "arābu NATO", taču mērķi mainījās – par galveno faktoru, kas apdraud Tuvos Austrumos, Donalds Tramps nodēvēja Teherānu, lauza kodoldarījumu un sāka apņēmīgi glābt irāņus no ajatollu režīma. Krievijas draudu jautājumā ASV prezidentam nekas pat nebija jāskaidro. Atlika tikai paziņot, ka Maskava it kā turpinot iejaukšanos ne tikai Vašingtonas, bet arī visu Tuvo Austrumu darīšanās. Pierādījums – Krievijas dalība militārajā kampaņā Sīrijā.
"Arābu NATO" galvenie atbalstītāji bija Irānas antagonisti – Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti. Šīs valstis ieteica amerikāņiem parakstīt "drošības paktu". Dokumentā paredzēts oficiāli noformēt "Tuvo Austrumu stratēģiskās alianses" (Мiddle East Strategic Alliance — MESA) radīšanu.
Tomēr sabiedrotie vēlas dokumentā norādīt, ka Irānas agresijas savaldīšana Tuvajos Austrumos ir viens no jaunā bloka galvenajiem uzdevumiem. Pagaidām viņi neplāno uzsvērt, cik bīstama esot Krievijas ietekmes paplašināšanās arābu pasaulē. Vašingtona saprot, ka daudzas Tuvo Austrumu valstis augstu vērtē labās attiecības ar Maskavu, un arābu koalīcijas Krievijai naidīgā retorika var tās izbiedēt.
Persu kašķi
Līdztekus Saūda Arābijai un AAE, aliansē aicinātas iestāties Ēģipte, Jordānija, Bahreina, Katara, Kuveita un Omāna. Taču galveno uzmanību amerikāņi pievērš Kairai. Ēģiptes armija tiek uzskatīta par lielāko un vislabāk ekipēto reģionā, un perspektīvā varētu pretendēt uz jaunā bloka vadošā spēka lomu.
ASV cer arī uz to, ka savienības uzturēšanu pārsvarā uzņemsies arābu valstis. Ņemot vērā Trampa prasības sabiedrotajiem Eiropā palielināt savu daļu NATO budžetā, arābu koalīcijas finansēšana noteikti nav iekļauta Baltā nama plānos.
Pie tam ASV prezidents nenogurstoši atkārto, ka Tuvo Austrumu drošība ir paša reģiona ziņā, Vašingtona gatava tikai uzņemties jaunās militāri politiskās organizācijas galvenā koordinatora funkcijas.
Baltais nams uzskata, ka "arābu NATO" uzlabos Persijas līča valstu attiecības ar Izraēlu, kura atbalsta jaunā bloka izveidi. Irānas draudi ir viens no nedaudzajiem aspektiem, kas apvieno arābus un izraēliešus. Iniciatīvas autori cer arī uz to, ka bloks liks pamatus Izraēlas un Palestīnas konflikta noregulēšanai. Taču ar to optimisms, ko rada jaunā apvienība, ir izsmelts.
Ēģiptes izšķirošais vārds
Persijas līča valstis ir iestigušas savstarpējās pretenzijās. Jau otro gadu turpinās Saūda Arābijas, AAE, Bahreinas un Ēģiptes konflikts ar Kataru. Minētās valstis pārmet Dohai terorisma atbalstu, Kataras valdība atspēko apsūdzības. Vēl vienu problēmu bloka izveidē rada Omānas nenoteiktā pozīcija – šī nelielā valsts tradicionāli ievēro neitralitāti. Sultanāts vienmēr ir gatavs kļūt par starpnieku starpreģionālo strīdu risināšanā un ne vienu reizi vien kļuvis par konfliktā iesaistīto pušu apspriežu vietu.
Grūtības sagādā arī vairāku Persijas līča valstu sarežģītā attieksme pret Saūda Arābijas militāro operāciju Jemenā. Jau ilgus gadus Rijādas kaimiņi aicina pārtraukt asinsizliešanu. Saūda Arābijas žurnālista Džamala Hašogi slepkavība Turcijā un aizdomas pret kroņprinci Muhamedu bin Salmanu par nozieguma organizāciju atgrūdušas no Rijādas vairākus kaimiņus. Pie tam karalisti apsūdz par terorisma atbalstu.
Koalīcijas izveidi kavē Bahreinas, Kuveitas un Jordānijas vājie bruņotie spēki. Taču amerikāņi uzskatīja, ka aliansi izdosies izveidot uz Ēģiptes un Saūda Arābijas armiju rēķina. Šī iemesla dēļ amerikāņu diplomāti gandrīz visu ziemu braukāja pa arābu valstīm, mēģinot tās pārliecināt, ka savienība dāvās priekšrocības. Visaktīvākās pārrunas ritēja ar Ēģipti. Taču Kaira ar atbildi kavējās. Pat Ēģiptes prezidenta Abdelfataha al Sisi vizīte ASV aprīļa sākumā un pārrunas ar Donaldu Trampu neviesa skaidrību šajā jautājumā.
Vašingtonu satrauca arī tas, ka dažas dienas pirms ASV un Ēģiptes pārrunām augstākajā līmenī Abdelfatahs al Sisi uzņēma Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Puses apliecināja, ka saglabās stratēģiskās partnerattiecības. Baltais nams to novērtēja kā uzbrukumu, un nemaz īpaši nekļūdījās.
Pāris dienas pēc Abdelfataha al Sisi pārrunām ar Trampu Ēģiptes valdība paziņoja, ka atteiksies no iestāšanās "arābu NATO". Pēc Kairas domām, jaunais bloks tikai mudinās Teherānu sākt kārtējos strīdus ar kaimiņiem.
Pie tam Ēģipte atklāti paziņoja, ka nevēlas piedalīties aliansē, kas vērsta pret Krieviju un Ķīnu. Jau sen Kaira veido ārpolitiku tā, lai nenāktos izvēlēties starp Maskavu, Pekinu un Vašingtonu. Un šodien valsts joprojām ievēro šo principu, atzīmēja Ēģiptes vadība.
Nokautu plānotajai aliansei deva Ēģiptes valdības paziņojums par to, ka būtu muļķīgi veidot jebkādas savienības ar ASV, kad līdz Trampa prezidentūras beigām atliek mazāk nekā divi gadi. "Tas nav labākais lēmums, - radīt aliansi, ko varētu noraidīt nākamais ASV prezidents," Kairas viedokli anonīmi pauda kāda valdības amatpersona.
Apšaubāmi mērķi
Eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs uzskata, ka koalīcija ar arābu valstīm ir riskanta iecere: "Arābu NATO projekts – tie taču nav tikai drošības jautājumi vien, bet arī savienības pārvalde, finansiālo uzdevumu risināšana. Ņemot vērā domstarpības "arābu ģimenē", jau pašā sākumā bija grūti iztēloties, kā tiks risināti visi šie administratīvie aspekti," eksperts pauda savu viedokli aģentūrai RIA Novosti.
Jaunās alianses izteikumi, kas demonstrē nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju un Ķīnu, agri vai vēlu radītu ne tikai Ēģiptes nepatiku vien. "Kaira, tāpat kā citas arābu valstis, cieši sadarbojas ar Maskavu un Pekinu ekonomiskajos un militāri tehniskajos aspektos. Tā ir apšaubāma perspektīva - bojāt attiecības ar tām savienības dēļ, kas nav līdz galam nospraudusi savus mērķus," sprieda politologs.
Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperts Aleksejs Hļebņikovs neuzskata par vajadzīgu apspriest arābu koalīcijas nākotni, ja tajā nebūs Ēģiptes.
"Alianse nav iedomājama ne tikai bez Ēģiptes armijas – lielākās reģionā. Kaira nepiekrīt kaimiņiem arī vairākos citos reģionālajos jautājumos. Piemēram, Ēģiptes valdība nav tik kritiski noskaņota pret Irānu, kā Saūda Arābija. Tiesa, arī AAE, Omāna un Kuveita arī nav noskaņotas krasi saasināt attiecības ar Irānu," aģentūrai paskaidroja Hļebņikovs.
Eksperts uzskata, ka Krievijas valdība izprot visas šīs problēmas arābu pasaulē. Tieši tāpēc tā neuzskata, ka projektu vajadzētu vērtēt nopietni.