RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā eiroskeptiski nosakņoti spēki acīmredzami pastiprinās savu klātbūtni, tiesa, nav izslēgts, ka Eiropas Savienības politiku tas īpaši nemainīs, un toni tajā uzdos citas partijas.
Eiroskeptiķu izaugsme
ES valstīs augošā vēlētāju neuzticība valdošajām partijām un viņu rosinātai politikai novedusi pie eiroskeptiski noskaņotu spēku klātbūtnes pieaugumu daudzu vecās Eiropas valstu parlamentos. Tā, piemēram, pēc 2017. gada septembrī notikušo vēlēšanu rezultātiem, "Alternatīva Vācijai" kļuva par trešo lielāko politisko spēku Bundestāgā deputātu skaita ziņā, kaut gan iepriekš tā vispār netika pārstāvēta šajā likumdošanas iestādē.
Holandes Brīvības partija pēc 2017. gada marta vēlēšanām kļuva par otru lielāko pārstāvju palātā, savukārt spāņu "Balss", kura tika nodibināta pirms sešiem gadiem, nesen notikušajās Kongresa deputātu vēlēšanās ieguva 10% balsu. Tāpat savas pozīcijas Riksdagā pastiprinājuši "Zviedrijas demokrāti", savukārt itāļu "Līga" pēc parlamenta vēlēšanām 2018. gada martā kļuva par vienu no valdošajām partijām, kuras līderis Mateo Salvini kļuva par vicepremjeru un iekšlietu ministru.
Pieaugusi arī Austrijas Brīvības partijas popularitāte, kura pēc Nacionālās padomes vēlēšanām 2017. gada oktobrī ieguva vicekanclera amatu un vairākas nozīmīgas ministrijas Ministru Kabinetā. Tikmēr Somijā "Īstenie somi", kuri nolēma izstāties no valdības, visiem ministriem izstājoties no partijas, pēc nesenajām vēlēšanām ne vien guva zaudējumus, bet pat, tieši pretēji, ieguva par vienu vietu vairāk, pamanoties saglabāt savu vēlētāju galveno mugurkaulu.
Un pat Francijā, kur uz Eiropu orientēti vēlētāji iemācījušies balsot pret eiroskeptiķiem no "Nacionālās frontes", kura tagad pārdēvēta "Nacionālajā apvienībā", ir visu vēlēšanu otrajā kārtā, šī partija vienalga palielinājusi atbalstītāju skaitu. Neskatoties uz to, ka tās līdere Marina Lepēna nekļuva par prezidentu 2017. gada maijā, pēc mēneša šis politiskais spēks droši iekļuva Francijas Nacionālajā sapulsē, savukārt 2019. gada janvārī tai pievienojās vēl viens parlamenta deputāts – Sarkozī valdības bijušais transporta ministrs Tjerī Mariāni.
Pārmaiņu gaidās?
Tas viss norāda, ka gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šīs partijas acīmredzami palielinās savu pārstāvniecību, un daudzas socioloģiskās sabiedriskā viedokļa aptaujas to apstiprina. Tā, piemēram, saskaņā ar kompānijas Ifop maija vidū veiktā pētījuma, Nacionālā apvienība ieņem pirmo vietu Francijas reitingos, par to ir gatavi nobalsot 24% franču, kuri izlēmuši par ko balsos.
Tāpat itāļu "Līga", kuru maija sākumā bija gatavi atbalstīt 31%, droši nostājās partiju topā, apsteidzot savus pretiniekus no "Piecu zvaigžņu kustības" un sociālistiem gandrīz par 10%. Savukārt "Alternatīva Vācijai" (AfD), saskaņā ar firmas INSA datiem, nedaudz zaudējusi savu popularitāti, piekāpjoties ne vien KDS/KSS un VSDP, bet arī "Zaļajiem", kuri ieņem otro vietu. Tiesa, AfD reitings sastāda 12%, un tas garantē apmēram 12 mandātus, kas ir 12 reizes vairāk, nekā viņiem Eiropas Parlamentā ir šobrīd.
Stipri zaudējusi savu popularitāti ir Nīderlandes Brīvības partija – maija vidū, saskaņā ar Ipsos datiem, to atbalstīja vien 6% vēlētāju. Taču tās vietā nācis cits eiroskeptisks politiskais spēks "Forums par demokrātiju", kurš ieguvis visvairāk mandātu 2019. gada provinču vēlēšanās. Šobrīd to atbalsta 15,5% holandiešu, kas ir aptuveni par 1% mazāk, nekā valdošajai premjerministra Marka Rites Tautas partijai par brīvību un demokrātiju.
Nedaudz iedragājis Austrijas Brīvības partijas pozīcijas nesenais skandāls, kurš piespieda Haincu Kristianu Štrahe atkāpties no partijas līdera un vicekanclera amata, pēc tam, kad vācu žurnāli Spiegel un Süddeutsche Zeitung publiccēja videoierakstu, kurā viņš ar "nezināmu sievieti" apsprieda finanšu atbalstu 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Ja maija vidū, saskaņā ar Researc Affairs aptauju, šo politisko spēku atbalstīja 23% vēlētāju, tad šobrīd vien 18% – aptuveni tikpat, cik par viņiem balsoja pirms pieciem gadiem.
Tāpēc Austrijas Brīvības partija, acīmredzot, saglabās savu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā līdzšinējā līmenī, taču kopumā eiroskeptiķi viennozīmīgi pieaugs. Saskaņā ar Eiropas Starptautisko attiecību padomes prognozēm, frakcija "Nāciju un brīvību Eiropa", kurai šobrīd ir 35 locekļi un kurā sastāv daudzas iepriekš minētās partijas, var palielināt savu sastāvu gandrīz trīs reizes. Kopumā eiroskeptiski noskaņotu deputātu skaits var izrādīties līdz pat trešdaļai no kopskaita, kas padarīs tos par visnotaļ ietekmīgu grupu.
Kurss paliek nemainīgs
Taču, kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs, šo partiju pastiprināšanās vēl nenozīmē kardinālas pārmaiņas Eiropas Savienības politikā.
"Protams, nevar noliegt, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, patiešām, nāks vairāk pret sistēmu vērstu partiju pārstāvju, taču sistēmas partijām joprojām būs vairākums tās politikas turpināšanai, kura bijusi raksturīga Eiropas Parlamentam pēdējās desmitgadēs," norādīja viņš.
Pēc viņa domām, manāmi jāpieaug vidējo un mazo frakciju ietekmei, kuras pieder pie sistēmas vairākuma.
"Faktiski iekš Eiropas Parlamenta var tikt izveidots "parlaments parlamentā" no klasiski labējām un kreisajām partijām, kuras savā starpā iepriekš koordinēs darbības, pirms kaut ko iesniegt apspriešanai ar pret sistēmu vērsto mazākumu – eiroskeptiķiem. Tā kā pieaugs liberāļu, komunistu un "zaļo" ietekme, savukārt tautiešu un sociāldemokrātu loma, attiecīgi, nedaudz samazināsies," uzskata Mitrofanovs.
Protams, šobrīd, kad balsojuma rezultāti vēl nav zināmi, prognozēt, kā uzvedīsies Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums un kādas var būt sekas Eiropas Savienībai, nav viegli. Taču ir acīmredzami, ka vadīt, kā tas bijis līdz šim, vienpersoniski divas lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas – tautieši un sociāldemokrāti – vairs nespēs. Viņiem noteikti nāksies dalīties savā ietekmē un, spriežot pēc visa, tieši viņu partneri daudzās lietās arī noteiks turpmāko Eiropas Savienības attīstību.