RĪGA, 27. aprīlis – Sputnik. Saeimas 25. aprīļa sēdē deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus, kuri ļaus trešo valstu studentiem strādāt pilnu slodzi, ziņo Saeimas mājaslapa. Pirms lēmuma pieņemšanas notika divu stundu gara asa diskusija.
Šobrīd ārzemju studentiem atļauts strādāt tikai 20 stundas nedēļā, savukārt likumprojekta pieņemšanas gadījumā viņi drīkstēs iekārtoties 40 stundu darbam nedēļā. Tas ļaus apmēram 5 tūkstošiem studentu no trešajām valstīm pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū.
Jaunā kārtība var stāties spēkā jau no 2019. gada 1. septembra.
Likumprojekta autori norāda, ka iniciatīva palīdzēs ne vien piesaistīt jaunas darbarokas, bet arī apkarot ēnu ekonomiku – šobrīd daudz studentu jau strādā vairāk nekā 20 stundas nedēļā, taču grāmatvedībā to norādīt nedrīkst.
Iepriekš stāstīts, ka diskusijās par ārzemju strādniekiem Latvijā visbiežāk figurē kebabnīcu darbinieki, kuri neprot valsts valodu, un nelegālie viesstrādnieki no Ukrainas.
Kas ir nepieciešams Latvijai
Iepriekš Latvijas IeM norādīja uz augstiem terorisma riskiem ārvalstu studentu plūsmas dēļ. Uzstājoties sēdē, KPV LV deputāts Didzis Šmits paziņoja, ka ministrija faktiski "atzinās impotencē", jo nespēj kontrolēt šo jomu, raksta Lsm.lv. Šmits atsaucas uz Polijas pieredzi, kur pie varas atrodas nacionālistiski noskaņoti spēki, taču to nacionālisms tika novirzīts uz valsts ekonomikas stiprināšanu, un ar viesstrādniekiem tie necīnās.
Likumprojektu atbalstīja arī "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš uzsvēra darbspējīgu iedzīvotāju samazināšanās problēmu, kas padara Latviju par investoriem nepievilcīgu valsti.
Šim viedoklim piekrīt deputāts Aldis Gobzems. Kā piemēru viņš minēja studentus-programmētājus no Indijas, kuri varētu iekārtoties darbā Latvijas uzņēmumā Mikrotik, taču ierobežojumu dēļ ies strādāt Apple.
Pret izteicās Nacionālā bloka pārstāvji. Jānis Dombrava paziņoja, ka jaunā kārtība negatīvi ietekmēs studentu mācības, tāpēc kvalitatīvas augstskolas iestājas pret tiem.
"Dzimtenē studentus informē nevis par mācībām, bet gan par to, kā var ieceļot Šengenā un uzsākt darba gaitas," pateica Dombrava.
Cits Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins paziņoja, ka uz Latviju bieži brauc bagāto Vidusāzijas vecāku bērni, kuri nopirkuši diplomus. Savukārt pašai Latvijai nepieciešami nevis studenti no bijušajām padomju republikām, bet gan vācu speciālisti. Kiršteins neiebilst pret viesstrādnieku piesaisti, taču uzskata, ka pēc līgumu izpildīšanas viņi ir jāsūta atpakaļ uz dzimteni pēc arābu valstu piemēra.
Balsojumā grozījumu atbalstītāju izrādījies vairāk – 55 deputāti nobalsoja par, 35 – pret.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, argumentējot piedāvājumu atļaut studentiem strādāt pilnu slodzi, Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras pārstāve Katrīna Zariņa paziņoja, ka iekārtošana darbā palīdzēs integrēt studentus, parādīt viņiem Latvijas vērtības un kultūru – savukārt nākotnē viņi, iespējams, palīdzēs Latvijai arī ar demogrāfiju.