CSP: vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas tēriņus

Vissmagākā situācija izveidojusies mājsaimniecībās Latgalē un Zemgalē – šajos novados vairāk nekā 40% iedzīvotāju tik tikko pietiek līdzekļu ikdienas vajadzībām.
Sputnik

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Aizvadītajā gadā 35,7% Latvijas mājsaimniecību ar grūtībām sedza ikdienas izdevumus. Šis rādītājs par 7,9 procentpunktiem mazāks nekā 2017. gadā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ikdienas tēriņi tiek segti ar nelielām grūtībām vai salīdzinoši viegli, pieaudzis no 51,2% (2017. gads) līdz 56,8% aizvadītajā gadā. Savukārt mājsaimniecību skaits, kas šos izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, pieaudzis no 5,3% līdz 7,4%.

Eurostat: Latvija — piektā valsts ES nabadzības ziņā

Pietiekami viegli vai ar nelielām grūtībām ikdienas izdevumus sedz 63,7% mājsaimniecību Rīgā, 61,2% - Vidzemē, 55,8% - Kurzemē, 52,3% - Rīgas reģionā, 50,1% - Latgalē un 48,3% - Zemgalē.

Viegli un ļoti viegli ikdienas tēriņus apmaksā 8,9% mājsaimniecību Rīgā, 8,1% - Zemgalē un 8% Rīgas reģionā. Šīs kategorijas ģimeņu skaits ir mazāks Kurzemē (6,2%), Latgalē (5,8%) un Vidzemē (4,1%).

Ikdienas izdevumus ar grūtībām sedz 44,1% un 43,6% mājsaimniecību Latgalē un Zemgalē.

Ar ikdienas izdevumiem tikt galā visgrūtāk ir vientuļiem pensionāriem vecumā virs 65 gadiem (54,8%) un ģimenēm, ko veido viens pieaugušais ar bērniem (42,6%).

Iedzīvotāji uzskata, ka pērn viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai bija vajadzīgi vismaz 555 eiro mēnesī – par 46 eiro, jeb 9,1% vairāk nekā 2017. gadā.

Iepriekš CSP informēja, ka 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši – 23,3% iedzīvotāju, jeb par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa

Nabadzības riskam visbiežāk pakļauti vientuļie pensionāri vecumā virs 65 gadiem: 2017. gadā nabadzība draudēja 74% šīs kategorijas cilvēkiem (gadu iepriekš – 72,8%). Vienkāršiem pensionāriem risks nokļūt aiz nabadzības robežas sastāda 48,9% (pieaugums par 5,2 procentpunktiem no 2016. gada). Pie tam, saskaņā ar Eurostat datiem. 44% pensionāru Latvijā stāv uz nabadzības sliekšņa. Sievietēm šis rādītājs sasniedz 48,5%, vīriešiem – 33,8%.

Strādājošo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti tikai 8,1% iedzīvotāju (gada laikā rādītājs krities par 0,7 procentpunktiem). Bezdarbnieku vidū katrs otrais stāv uz nabadzības sliekšņa (59,5%, pieaugums par 2,9 procentpunktiem).

Riska kategorijā ir arī nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), vientuļi cilvēki vecumā līdz 64 gadiem (31%), daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).