RĪGA, 4. marts – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš sola cīnīties ar naudas atmazgāšanu valstī, taču atgādina, ka Eiropas Savienība arī nav bez vainas, raksta Bloomberg.
Pērn Latvijas trešā lielākā banka tika likvidēta, savukārt Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts korupcijā. Tas bija tikai sākums liela mēroga finanšu skandāliem Baltijas valstīs, kuru vidū ir Danske Banka igauņu filiāles apsūdzēšana 230 miljardu dolāru atmazgāšanā.
Pēc gada Rimšēvičs atgriezās darbā Latvijas Bankā pēc tam, kad ES tiesa atzina viņa atstādināšanu no amata par nelikumīgu, savukārt ABLV likvidatori joprojām nevar izlemt, ko lai dara ar bankas depozītiem.
Piens par 150 miljoniem
Kariņš apsolīja finanšu kontrolieru reformu, lai atgrieztu investoru uzticību, kā arī paziņoja, ka vēlas ieviest "vainīguma prezumpciju" un iedot regulatoriem papildu pilnvaras "netīrās naudas" apkarošanai, un aicināja citas valstis sekot viņa piemēram.
"Kad jūs ejat uz veikalu pirkt pienu, kasieris nekad nevaicā, kur jūs ņēmāt 1,5 eiro, viņš vienkārši ņem jūsu naudu un pasmaida. Agrāk tā darīja arī tad, kad jūs atnesāt 150 miljonus eiro," saka Kariņš.
"Mēs neesam vairāk vainīgi, nekā citas valstis, taču mēs izrādījāmies uz uguns līnijas. Mēs mainīsim savas metodes. Jautājums tajā, vai tāpat rīkosies pārējā Eiropa?"
Sākot no 2016. gada Latvijā pastiprināti noteikumi, lai atbrīvotos no riskantiem bankas klientiem. Taču, kaut gan dažas bankas tika sodītas par dalību banku krāpniecībā Moldovā un par finanšu darījumiem ar KTDR, tas netraucēja ASV Finanšu ministrijai apsūdzēt ABLV banku naudas atmazgāšanās un izslēgt to no ASV finanšu sistēmas. Tas noveda pie bankas likvidācijas, kura joprojām noliedz savu vainu.
Latvija nav vienīgā valsts, kura izrādījās naudas atmazgāšanas skandāla centrā. Danske Bank un Swedbank Baltijas filiāles atzinās, ka caur tām izgāja aizdomīgi naudas pārvedumi, un tās pazaudēja dēļ tā miljardus dolāru. Vairākos skandālos izrādījās iesaistīta Deutsche Bank, kas izraisīja jautājumus banku kontroles kvalitātei Eiropā.
"Naudas atmazgāšanas apkarošanai jānotiek visos līmeņos. Ja nauda tika atmazgāta, teiksim, Danske Bank igauņu filiālē, tā nav aizplūdusi kaut kur jūrā. Tā nonākusi kaut kur, teiksim, Naitsbridžā (prestižs Londonas rajons – red.). Tagad Lielbritānijas valdība sākusi lūgt dārga nekustamā īpašuma īpašniekus pastāstīt par viņu ienākumu avotiem. Tā arī ir jābūt," saka Kariņš.
Latvijas valdība cīnās ar reputācijas zaudējumu sekām, kurus tai nodarījuši pērnā gada finanšu skandāli. Kariņam ir jāpastiprina noteikumi vai jāriskē ar to, ka Latvija nokļūt Eiropas Padomes "pelēkajā sarakstā", kas kaitēs tās ekonomikas izaugsmei.
Taču, pēc Kariņa sacītā, viņš grasās ne vien izvairīties no iekļūšanas "pelēkajā sarakstā", bet arī iekarot investoru uzticību un piesaistīt tos Latvijā.
"Šim nolūkam man ir nepieciešama pirmklasīga banku sistēma, kur ne viena reputācijai nerodas jautājumi," saka viņš.