RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Lietuva pēc gāzesvada izbūvei līdz Polijai cer pacīnīties par Ukrainas tirgu, pastāstīja Reuters intervijā Klaipedos Nafta – SDG termināla Independence operatora kompānijas vadītājs Mindaugs Jusiuss, vēsta Business Recorder.
Pēc viņa sacītā, Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināls palielinās tās importa apjomus vairāk nekā divas reizes pēc gāzesvada atklāšanas uz Poliju (GIPL) un Somiju (Balticconnector, starp Igauniju un Somiju – red.) 2021. gādā, kas padarīs ostu par reģionālo piegāžu centru. Pēc Jusiusa sacītā, SDG termināla operators Klaipēdā grasās panākt 40-50% tā noslogotības.
"Mēs skaidri redzam starptautisko tirdzniecības namu interesi par šīs infrastruktūras – termināla un plānoto cauruļvadu – izmantošanu, lai piekļūtu gāzes tirgiem Centrāleiropā un Austrumeiropā," teica Jusiuss.
Tostarp Lietuvas kompānija grasās virzīties uz Ukrainas tirgu. Pēc Jusiusa sacītā, gāzes piegādes no Lietuvas caur Poliju palīdzētu Kijevai samazināt atkarību no Krievijas gāzes, kuru Ukraina kopš 2015. gada pērk pēc reversa shēmas caur Poliju, Slovākiju un Ungāriju.
Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura pa tiešo pērk SDG, jo tā īrē peldošo termināli Independence gāzes iepirkuma daļas samazināšanai no Krievijas un "enerģētiskās neatkarības" mērķa sasniegšanai.
Konkrēti skaitļi, par kādu cenu Lietuva pērk SDG, netiek saukti, taču nesen kompānijai Litgas izveidojās SDG pārpalikums, kuru tā pārdeva izsolē. Gāzes biržas operators GET Baltic paziņoja, ka cena sastādīja ap 280 dolāriem par tūkstoti kubikmetru.
*2017. gadā Gazprom novērtēja vidējo gāzes piegādes cenu Baltijai 162 dolāru apmērā par tūkstoti kubikmetru. 2018. gadā cena netika nosaukta, taču vidēji piegādēm uz tālajām ārzemēm Gazprom degvielas cena pieauga par 15%. Ja pieņem, ka arī tuvo ārzemju valstīm piegāžu cena palielinājās proporcionāli, tas nozīmē, ka tūkstotis kubikmetru cena 2018. gada pirmajā pusgadā Baltijai sastādīja ap 185 dolāriem. Tas ir par 34% lētāk, nekā Lietuvas biržā pārdotās SDG cena.
Ilgu laiku Lietuva centās panākt Klaipēdas termināla Independence atzīšanu par reģionālo, lai saņemtu tā uzturēšanai ES finansējumu. Taču panākt vienošanos šajā jautājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm neizdevās, un viss izdevumu slogs par tā uzturēšanu gulstas uz lietuviešu pleciem.