RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas Banka laidusi klajā metodiskās rekomendācijas, kurās aprakstīja jauna aizdomīgu bankas operāciju shēma, vēsta "Rossijskaja gazeta".
Krievijas Centrālā banka konstatēja, ka fiziskās personas Krievijas Federācijā aizvien biežāk pārskaita ievērojamas naudas summas uz kontiem ārvalstu bankās. Vieni un tie paši "sērijveida sūtītāji" caur vairākām bankām vairākas reizes dienas laikā pārskaita "fiziskām personām neraksturīgas summas", taču pie tam neatver kontu kredītiestādē. Bieži vien pārskaitījumi tiek veikti vienās un tajās pašās vietās – banku ofisos lielās tirdzniecības vietās vai netālu no tām.
Krievijas Centrālā banka saņem informāciju, ka fiziskas personas tādējādi norēķinās par importa piegādēm. Notiek izvairīšanās no valūtas kontroles un biznesa slēpšana, uzsvēra regulators.
Saskaņā ar KF CB datiem, fizisko personu starptautiskā parskaitījuma summa 2018. gadā Krievijā vidēji sasniedza aptuveni 200 dolārus. Tā tiek uzskatīta par tipisku summu, par kuru bankai parasti jautājumi nerodas. Pie tam 2018. gada trešajā ceturksnī fiziskās personas – KF rezidenti no Krievijas nosūtījuši par 20% lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš: summa pieaugusi no 7,8 miljardiem dolāru līdz 9,3 miljardiem. Uz Latviju šajā periodā veikti parskaitījumi 0,5 miljarda dolāru apmērā, uz Lielbritāniju un ASV – pa 0,6 miljardiem, uz Šveici – 2,5 miljardi.
"Analizējot atsevišķu kredītorganizāciju darbību, caur kurām veikti tādi naudas līdzekļu pārskaitījumi, rodas secinājums par nepietiekamu iekšējās "pretlegalizācijas" kontroles organizāciju un īstenošanu, neskatoties uz nepārprotamām pazīmēm, kas liecina – klienti veic apšaubāmas operācijas," – raksta Krievijas CB.
Metodiskie ieteikumi ar apšaubāmās shēmas aprakstu nosūtīti Krievijas bankām. Likums paredz, ka kredītiestāžu pienākums ir atteikties apkalpot klientus, kuri veic šaubīgas operācijas, ja viņi nevar dokumentāli pamatot to ekonomisko jēgu.
Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".