RĪGA, 9. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Dažādas amatpersonas, piemēram, bijušais premjers Aigars Kalvītis apgalvo, ka Latvija vēl nekad nav dzīvojusi tik bagāti kā pašlaik, taču patiesībā tās ekonomikai vēl palicis gads, lielākais – divi.
Prognozi Latvijai šim gadam un pārskatāmai nākotnei sarunā ar Sputnik Latvija sniedza neatkarīgais ekonomists, Ventspils augstskolas pasniedzējs, vairāku grāmatu un publikāciju autors Dmitrijs Smirnovs.
- Visi rādītāji pēc optimistiskākajām ekonomiskajām prognozēm liecina: šis gads Latvijai būs stabils, taču ne tik labs kā 2018. gads. Mazās Latvijas ekonomiskā situācija ir ļoti atkarīga no ārējiem faktoriem, pārsvarā – no tā, kas notiek Eiropas Savienībā. Ja kopumā ES klāsies labi, tad arī mums kaut kas atkritīs.
Taču, ja tur nebūs tik labi, tad iznāks kā labi zināmajā sakāmvārdā: kamēr resnais dilst, tievais mirst. Tagad viss liecina par pēdējo variantu, jo nepārprotami redzamas ekonomikas palēnināšanās pazīmes eirozonā, pirmām kārtām ES lokomotīvē – Vācijā. Piemēram, IKP neaug tā, kā gribētos. Var droši teikt, ka no ES valstīm netiks pārsūknēts tik liels finanšu līdzekļu apjoms kā iepriekš," – pastāstīja D.Smirnovs.
Daudzi uzskata, ka ekonomiskā situācija Latvijā var ievērojami pasliktināties Brexit dēļ, taču ekonomists uzsvēra, ka ir svarīgi aptvert: Brexit trāpīs ne tikdaudz Latvijai, cik visai ES. Patlaban Eiropas vadība noklusē faktu, ka Brexit rezultātā var izcelties ekonomiskā krīze.
Jā, pati bagātākā ES valsts un savienības galvenais finansiālais donors ir Vācija, nevis Lielbritānija. Taču ES pastāvēšanas laikā ir iegājies, ka Lielbritānija ir tās finansiālais centrs, kurā ļoti daudz kas saistīts ar bankām un biržām. Rezultātā pēc Brexit biržas indeksi kritīsies, bankām radīsies problēmas, samazināsies kopējais kreditēšanas apjoms – gan lielajām Eiropas kompānijām, gan valstīm. Tas ietekmēs gan ES lielo valstu, gan arī nabadzīgo un atkarīgo valstu – tādu, kā Latvija – ekonomiku.
Eiropas Savienības finanšu piramīda
- Patlaban aizvien vairāk saasinās globālās ekonomikas problēma. Banku sektors vairākkārt pārsniedz reālās ekonomikas sektoru, tātad, atgriežoties pie Brexit tēmas, it īpaši tās stingrajā variantā, Lielbritānijas izstāšanās no ES būtiski ietekmēs reālo ekonomiku, valstis, kur darbojas spēcīgas ražotnes. Un šajā gadījumā butu ļoti muļķīgi domāt, ka triecienu saņems tikai ES bagātās valstis. Var jau būt, ka viņas to izturēs, lai arī ar lieliem zaudējumiem, taču ES vājās valstis pēc trieciena būs dziļā nokautā.
ES ekonomika tajā izveidotās banku sistēmas dēļ ilgu gadu gaitā aizvien vairāk atgādina finanšu piramīdu. Un skarbais Brexit, kam situācija tuvojas, viegli var radīt paniku globālajos tirgos un sagraut ES finanšu piramīdu," – atzīmēja Dmitrijs Smirnovs.
Nav nejaušība tas, ka daudzi eksperti prognozē: 2020. gadā bagātākās vecās ES valstis, piemēram, Itālija, varētu sākt izstāšanos no eirozonas.
ES sagraus savienības budžets septiņu gadu posmam
Jau patlaban pamazām sāk izskatīt jautājumu par jaunu ES budžetu 2021.-2027. gadam. Virkne ekspertu uzskata, ka tas ir neatrisināms uzdevums, ņemot vērā to, cik atšķirīga jau tagad ir ekonomiskā situācija ES valstīs un cik dažādi tā attīstīsies tuvākajā laikā.
- ES ir vairāki ļoti atšķirīgi bloki, piemēram, Austrumeiropas bloks, kur esam mēs, otrs – Dienvideiropas bloks, kas, atšķirībā no mums, agresīvi pieprasa lielāku naudu. Ir tā saucamais centrālais bloks – ap Vāciju un Franciju, kas uzskata: ES ir vajadzīga vienota armija un vienota nodokļu sistēma. Pēdējais bloks pieprasīs palielināt Eiropas kopējo finansējumu šiem mērķiem, nevis nabago valstu uzturēšanai, kas protams, neapmierina Austrumeiropas bloku, pārvarā – mūs. Nomaļus stāv Zviedrija, Dānija, Somija un Igaunija, kam ir savs viedoklis par situāciju.
Absolūti nav saprotams, kā tādā situācijā veidot ES kopējo budžetu septiņiem gadiem. Jāņem vērā arī tas, ka katrai valstij ir tiesības uzlikt veto lēmumam par ES budžetu. Turklāt uzsvēršu, ka pēc vēlēšanām jaunajā Eiropas Parlamentā, domājams, varētu pieaugt eiroskeptiķu skaits. Nav nejaušība, ka neatkarīgie analītiķi un ekonomisti progrozē pēc 2020. gada nevis eirozonas krīzi, bet gan pakāpenisku Eiropas Savienības sairšanu, - apliecināja Dmitrijs Smirnovs.
Steidzami sāciet krāt naudu
Ar šīm prognozēm tieši saistītas arī visas sarunas par to, ka no 2020. gada var krasi samazināties finansējums, ko no ES fondiem saņem nabagās valstis. Tagad visi dažādi vērtē situāciju pārskatāmā nākotnē: vieni runā tikai par krīzi ES sistēmā, citi, drošākie un reālistiskākie, - par tās sabrukumu. Taču jebkurā gadījumā notiks, maigi izsakoties, nabadzīgo valstu saņemtās palīdzības sistēmas reformas.
Dmitrijs Smirnovs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā ir jāsaprot: Eiropas Savienība nevar sabrukt vienā mirklī. Pat pēc skarbā Brexit būs divus gadus ilgs pārejas periods, kurā Lielbritānija turpinās iepludināt zināmus līdzekļus ES, un valsts banku sistēma pakāpeniski attālināsies, teiksim, no Vācijas sistēmas. Tāpat notiks arī ES: ja pēc EP vēlēšanām kļūs skaidrs, ka nav iespējams pieņemt Eiropas kopējo budžetu septiņiem gadiem, un no 2020. gada sāksies savienības sairšana, viss notiks pakāpeniski.
- Tāpēc smagākais laiks Eiropā sāksies no 2021. gada – to pašlaik aizvien skaļāk apgalvo pasaulē. Ja gribat, lai dotu padomu, kā šajā gadījumā rīkoties Larvijas iedzīvotājiem, pareizākais būs palielināt uzkrājumus 2019. un 2020. gadā.
Plīsīs arī jaunais burbulis
Bijušā premjerministra Aigara Kalvīša apgalvojumi, ka Latvija nekad nav dzīvojusi tik bagāti un labi kā pašlaik, protams, ir tukši vārdi. Aug visi komunālie maksājumi: no janvāra pieauguši gāzes tarifi, pēc tam pieaugs elektroenerģijas cenas. Tas notiek laikā, kad iedzīvotāji kļūst aizvien nabagāki – cenas aug ātrāk nekā reālās algas.
Jā, politiķi mundri ziņo, ka Latvijā ir nedzirdēts algu pieaugums. Kur tad tas ir? Valsts sektorā, uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas 2019. gadā, starp citu, nav gaidāms. Daudziem darbiniekiem algas nemainās gadiem ilgi.
- Latvijā patlaban viss ļoti atgādina uzpūstu burbuli, līdzīgu tam, kāds bija pirms 2007.-2008. gada. Varbūt tikai pirms 2008. gada krīzes bankas deva kredītus dzīvojamo māju celtniecībai, tagad – komerciālajiem īpašumiem... Taču bankas tāpat vien naudu nedos. Pievērsiet uzmanību, galvenais Eiropas finansējums no fondiem 2017. un 2018. gadā nāca celtniecības nozarei. Un tajā pašā Rīgā būvēja nedzirdētos tempos. Tāpat turpināsies arī 2019. gadā, kamēr vēl ir Eiropas finansējums.
Daudziem gan rodas jautājums: kas notiks pēc tam? Piemēram, kam tas viss tiek būvēts? Iedzīvotāju aizplūdums no Latvijas nemazinās. Kas notiks ar lielajiem celtniecības objektiem, kad Eiropas finansējums ne tikai samazināsies, kad to vienkārši pārtrauks iepriekš minēto iemeslu dēļ? Izdariet secinājumus un nekļūdieties, - brīdināja Dmitrijs Smirnovs.