Ukraina, Baltkrievija, ASV un Krievija "lien" Latvijas "VDK maisos"

Kam, izņemot Latvijas iedzīvotājus, ir interesanta publicētā Latvijas VDK kartotēka, kādi burti kļuvuši par vispopulārākajiem, un kas notiks ar arhīvu varoņiem.
Sputnik

RĪGA, 5. janvāris – Sputnik. Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža pastāstīja, kas un ko meklē publicētajos Latvijas VDK arhīvos, vēsta Mixnews.lv.

Vainīgs, šokēts, dodiet naudu: VDK kartiņu publikācija ir sapurinājusi Latviju

Pēc Sprūdžas sacītā, izņemot Latvijas iedzīvotājus, par "VDK maisiem" interesējas arī Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un ASV iedzīvotāji.

Pēdējo divu nedēļu laikā portālu kgb.arhivi.lv apmeklējuši 20 tūkstošus reižu. Tajā reģistrējušies 38 700 cilvēku.

Par vispopulārākajām kļuvušas cilvēku kartiņas, kuru uzvārti sākas ar burtu "K" vai "V". Tiek norādīts, ka ar "K" sākas lielākā daļa uzvārdu.

Arhīva direktore pastāstīja, ka drīzumā plānots publicēt arhīvā minēto cilvēku stāstus un intervijas. Pēc viņas sacītā, tas var kļūt par labu materiālu pētniekiem gan nākotnē, gan arī tagad.

Pats interesantākais.

Taču zinātnieku lielākā interese tomēr būs par to daļu arhīvu, kuru publicēs 2019. gada pavasarī, uzskata Sprūdža. Tur ir saglabājusies sarakste un dokumenti par Komunistiskās partijas sadarbību ar VDK.

Maisi nav dāvana: arhīvs nevēlas atklāt VDK aģentu slimības un laulības pārkāpumus

Pilnas arhīvu versijas būs pieejamas tikai žurnālistiem un zinātniekiem. Dažos dokumentos ir personīga informācija, kuru nedrīkst publicēt. Informācija par trešajām personām, piemēram, par tiem, kuri tika izspiegoti. Atklātā piekļuvē būs tikai daļēji anonimizētas versijas.

Divdesmitajā decembrī vietnē kgb.arhivi.lv atvērta piekļuve daļai LPSR VDK arhīvu – "čekas maisiem". Starp publicētajiem dokumentiem – aģentu alfabēta un statistiskā kartotēka, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, darbinieku telefonu grāmatām, kā arī Latvijas Latvijas KP CK uzskaites saraksti no Valsts arhīva fondiem.

"Aģentu" grēksūdzes

Pēc publikācijas ar atklātiem stāstiem uzstājās vienlaikus vairāki pazīstami Latvijas iedzīvotāji.

Piemēram, uzņēmējs Gombergs paziņoja, ka nekad nav bijis VDK aģents, - to apstiprinājusi tiesa.

"Tiesa atzina, ka es neesmu bijis VDK agents, kartiņa bija statistikai. Tādējādi iekļuvu starp nedaudzajiem, aptuveni trīssimt cilvēkiem, kuri aizgājuši uz tiesu un pierādījuši savu nevainību," – apliecināja Gombergs.

VDK aģentu meklēšana – melnās maģijas seanss ar pašatmaskošanos

Cits "VDK aģents" - rakstnieks, dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības loceklis Nikolajs Gudaņecs pastāstīja, ka 1981. gada rudenī viņu sākuši aicināt uz sarunām ar VDK virsnieku, kurš iztaujājis par kolēģiem. Reizi pusgadā rakstnieks ar viņu ticies, taču centies nevienu nenodot. 1991. gada pavasarī viņš saņēmis konkrētu uzdevumu – iefiltrēties Latvijas Krievu kopienā un kopš tā laika ilgus gadus LKK gājis apkārt ar līkumu.

Šīm atzīšanām sekoja parējās. Saeimas deputāts no "Saskaņas" partijas Igors Pimenovs savā lapā Facebook paziņoja, ka ziņas par to, ka viņam ir kartīte VDK arhīvos, viņš saņēmis jau pirms daudziem gadiem, kad saņēmis Latvijas pilsonību. Pēc viņa vārdiem, 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā viņš bijis "Sputņik" – Latvijas komjaunatnes CK Starptautiskā jaunatnes tūrisma biroja sabiedriskais gids. Reizi vairākos mēnešos gidiem radās iespējas organizēt tūristiem ekskursijas pa Rīgu.

Strīdi par nepieciešamību atklāt VDK arhīvus Latvijā notikuši desmitgažu garumā un nenorimst vēl joprojām. Saskaņā ar vienu no versijām, visvērtīgākā arhīvu daļa varēja būt izvesta uz Maskavu vēl 1990. gadu sākumā.