Viss iznācis pavisam nejauši – viņš nemaz neko tādu nebija domājis. Senā vācu izdevuma Spiegel slavenais reportieris 33 gadus vecais Klāss Relotiuss vienkārši devās kārtējā komandējumā – atspoguļot bēgļu smago dzīvi uz Meksikas un ASV robežas. Viņš uzrakstīja lielisku plaša apjoma reportāžu, pastāstīja RIA Novosti autors. Taču visu sabojāja viņa sīkumainais kolēģis Huans, kurš pavadīja zvaigzni. Huans sūdzējās Spiegel priekšniecībai, ka Klāss daudz ko samelojis. Priekšniecība sūdzību ignorēja. Sīkumainais Huans pēc paša iniciatīvas sāka izmeklēšanu un pierādīja, ka labāko un iespaidīgāko savas reportāžas daļu Klāss patiešām ir izdomājis. Viņš izdomājis rasistiskos uzrakstus Minesotā, izdomājis dialogus ar cilvēkiem, kuri viņu pat nav redzējuši un tā tālāk.
... Vispirms Klāss Relotiuss visu noliedza. Pēc tam atzina, ka reportāža ir falsificēta. Pēc tam – ka zināmu daļu savu reportāžu Spiegel pat izzīdis no pirksta. Taču ne visu, apmēram ceturto daļu. Visbeidzot viņš paziņoja, ka viņam esot kauns, ka viņš esot slims un viņam vajadzīga palīdzība. Un pameta darbu.
Kāpēc tas samilzis tādā skandālā? Tāpēc, ka Klāss, atkārtosim vēlreiz, bija starptautiskā līmeņa zvaigzne.
Viņš ir 2014. gada prēmijas "CNN reportieris" laureāts (par reportāžu, kas veltīta nāvessoda ikdienišķajai cietsirdībai).
Viņš saņēmis vairākas vācu žurnālistikas ikgadējās prēmijas (pēdējo – pirms mēneša, par reportāžu, kas stāstīja par nabaga zēnu – bēgli no Sīrijas).
Viņš saņēmis 2017. gada Eiropas žurnālistiskas prēmiju (reportāža par diviem nabaga sīriešu bērniem, kuri bēguši no apšaudēm Alepo un smagi strādājuši Turcijā, jo vairs nav varējuši nokļūt Eiropā).
Pasniedzot viņam balvas, profesionālās ģildes izcēla viņa prasmi liriski un dzejiski aprakstīt baismīgo realitāti.
Pats Relotiuss atvadām pieticīgi atzinās, ka falsificējis arī godalgotos materiālus. Arī par sīriešu zēnu.
Tagad samazgām aplietais Spiegel mēģina tikt vaļā no kauna ar parastajiem paņēmieniem: skaidro, ka patiesība tam dārgāka nekā reputācija un izdevums veic iekšējo izmeklēšanu. Sak, drīz vien visiem kļūs skaidrs, cik bieži Relotiuss ir melojis. Gan pašam Spiegel, gan citiem prestižiem izdevumiem.
...Bet tagad pats interesantākais.
Relotiusa zvaigžņotās reportāžas vēl joprojām ir pieejamas. Piemēram, aizkustinošais stāsts par sīriešu bāreņiem Turcijā, kas saņēmis Eiropas žurnālistikas balvu.
"...Viņu māte Adiba pagatavoja kuskusu. Tēvs Muhameds stāstīja par darbu. Sīriešu ģimene sēdēja pie pusdienu galda, kad pēkšņs sprādziens apgāza visus krēslus... Viņi izdzirda, kā tēvs lūdz palīdzību. Tikai māte klusēja, apglabāta zem gruvešiem. "Viņa vienkārši gulēja," – saka Ahmeds, "un vairs neelpoja." Asinis plūda no viņas galvas kā sarkans ūdens upē..."
Tagad šie bērni nopelna sev iztiku svešatnē necilvēcīgos apstākļos:
"Alina pieliekusies ieiet pa zemajām durvīm un pa piecpadsmit pakāpieniem nokāpj mitrā, smadzīgā pagrabā. Gaisā karājas sviedru smaka. Neona lampu gaisma krīt no griestiem un spilgti apgaismo divus desmitus maigu seku – 19 meitenes un pieci zēni, visi – vēl bērni. Daži klunkuro uz kruķiem, trim nav kājas. Viņi stājas rindā kā kareivji, un vīrietis visus pēc kartas izsauc. Viņš arābiski kliedz: "Jalla, jalla!" – "pasteidzieties!", un bērni ķeras pie darba. Alina sēžas uz plastmasas krēsla, aiz muguras paliek spilvenu, ar kreiso kāju sameklē pedāli un paķer apģērbu kaudzi. Viņa ņem melnu T-kreklu, ieliek mašīnā un sāk šūt – viena šuve, otra, trešā, ceturtā..."
Zēns un meitene šajā reportāžā ir tieši tādi, kādiem jābūt Trešās pasaules bērniem rietumu publikas priekšstatā. Viņi ir nokāpuši no festivāla filmas ekrāna vai izlīduši no modernas "līdzjūtīgas" grāmatas lappusēm. Viņi sapņo nokļūt pasaku valstībā Eiropā, kur valda karaliene Merkele, stāsta Klāss, taču viņiem nav paveicies: no Turcijas ārā tikt neizdosies.
Zēns ir gluži tāds pats kā eiropiešu puikas, futbola fans. Meitene nezina, kur ir tā Vācija, abi zina tikai to, ka tur ir droši un tur neviens nespiež bērnus strādāt. Viņi neko nav dzirdējuši par migrantu kvotām, ko ieviesuši cietsirdīgie vācieši, taču abi čakli šuj mitrajā pagrabā naikus un adibasus, ko pēc tam sūta uz Vāciju (lai tu, laimīgais, bezrūpīgais vācieti, tos nēsātu).
Tātad tam, vai Klāss ir melojis vai ne, nav nekādas nozīmes. Klāsa meli, kas tagad tik skaļi sitas Spiegel sirdī, bija absolūti pareizi. Tas ir, tie zināmā mērā izpauda rietumu idejas labāk nekā patiesība. Kā gan citādi viņu tik cītīgi apbalvotu gadu pēc gada. Atkārtosim vēlreiz: viņu atkal un atkal apbalvoja gan Amerika, gan Eiropa, tādējādi sponsorējot melu turpinājumu.
Līdztekus visam pārējam, tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tā pati Amerika un Eiropa vienbalsīgi nemanīja īsto sīriešu zēnu no īstās Alepo, ko uz Hāgu atveda un visai pasaule parādīja "tie krievi". Tāpēc, ka šis īstais zēns atveda savu nevajadzīgo, melīgo patiesību par "Balto ķiveru" patiesajiem, idejiski pareizajiem meliem.
Lūk, kāds joks. Nekādas nožēlas par to, "kāpēc mums tik sekmīgi pārdod melus" vadošajos rietumu medijos, protams, nebūs. Jā, Klāss Relotiuss, protams, ir atmaskots, taču rezervē vēl ir simtiem neatmaskotu, absolūti vienādu rakstnieku, kuri raksta tādas pašas idejiski pareizas reportāžas. Viņi tāpat, atbilstoši priekšrakstiem, izskatīdamies bezkaislīgi, objektīvās balsīs stāsta par krievu bumbu zvērībām, par mazo cilvēku ciešanām zem autoritāru režīmu sloga un tā tālāk. Un nav svarīgi, kā viņi melo, - viņi melo pareizi.
Un "patiesības mašīna" tik un tā cīnīsies nevis ar meļiem, bet gan ar tiem, kuri runā nepareizi. Burtiski aizvakar britu mediju regulators Ofcom paziņoja, ka "telekanāls RT neievēro objektivitātes noteikumus" un šī gada pavasarī tos pārkāpis septiņas reizes. Ņemiet vērā: nevis meloja, bet gan neievēroja "objektivitāti".
Galu galā RT, kurš, kā zināms, nes rietumu pasaulei absolūti nepareizu patiesību, Lielbritānijā gaida sods vai, iespējams, licences anulēšana.
Atliek tikai viens jautājums: vai izcilnieku civilizācija, kas patlaban pārdzīvo smagus laikus, spēs arī turpmāk izbarot ideoloģijas realitāti. Un kādas sekas tai nesīs atkarība no pareizajiem meliem.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.