Pēc tam seko dažādu Eiropas darboņu dusmīgie aicinājumi nodrošināt "pilsoņu tiesības uz protestu". Jau vairākas nedēļas Francijā uzliesmo "dzelteno vestu" sadursmes ar policiju. Lietā tiek likta gan asaru gāze un steki, gan gumijas lodes un ūdensmetēji. Protesta akciju dalībnieki tiek masveidā aizturēti, viņu vidū reģistrēti smagi traumēti cilvēki, stāsta RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs.
Nav neviena pašiņa no policijas mašīnas, neviena aicinājuma Francijas valdībai ar prasībām savaldīt policiju. Tikai Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova aicināja Parīzi "atturēties no pārlieka spēka izmantošanas".
Kāpēc klusē visi tiesībsargi, kuri tik kaismīgi aizstāv "cilvēku tiesības protestēt" Krievijā vai valstīs, kur Rietumi organizē "krāsainās revolūcijas"?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, izmantosim piemēru. Pietiekami daiļrunīgs paraugs ir franču mediju darbinieks Bernārs Anrī Levijs, kurš pats sevi dēvē par filozofu. Viņa vārds labi pazīstams to valstu pilsoņiem, kurās Rietumiem izdevies gāzt valdību un sarīkot slaktiņu. Tiklīdz kaut kur sākas kārtējā "krāsainā revolūcija", Levijs ir klāt. Viņš atbalstīja iebrukumu Afganistānā, pilsoņu karu Dienvidslāvijā, Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā, "arābu pavasari". Viņš ļoti aktīvi mudināja Rietumus sākt "humānos uzlidojumus" Lībijā un pēc tam priecīgi soļoja pa sagrauto Bengāzī, solīdams: "Mēs atnesīsim lībiešiem pilsonisku sabiedrību un demokrātiju." Rezultāts visiem ir labi zināms: Lībijā izcēlās pilsoņu karš, kas nesa milzum daudz upuru un īstu iznīcību.
Ko iesāka Levijs? Kad ar viņa atbalstu sagrautā "demokrātiskā" Lībija aizliedza viņam iebraukt valstī, darbonis strauji zaudēja jebkādu interesi par šo tēmu un pievērsās Ukrainai. Grūti atrast vēl kādu aktīvistu no rietumvalstīm, kurš tik kaislīgi atbalstītu 2014. gada Maidanu Kijevā un Porošenko režīmu. Uzstājoties laukumā, ar Banderas karogiem apkāries un svastiku, "vilka nagiem" un Banderas portretiem rotātais "filozofs" nekādi nesaskatīja Kijevā nevienu pašu nacistu, taču pie tam nāca klajā ar rakstu "Mēs visi esam ukraiņi". 2015. gadā viņš kļuva par Ukrainas modernizācijas starptautiskās aģentūras dibinātāju. Tiesa, kopš tā laika neviens un neko par tādu Aģentūru nav dzirdējis. Gluži kā Barmalejs no vecās padomju filmas: "Tālāk – bez manis, tālāk nav interesanti."
Kad runa bija par Lībijas un Ukrainas "nepareizās valdības" gāšanu, Levijs aizstāvēja tiesības uz dumpi, patētiski saucot: "Cilvēktiesībām nav robežu: jebkurš cilvēks ir mans tuvākais, kaut vai viņš dzīvotu Timorā, Dārfūrā vai Lībijā."
Taču tagad pienācis laiks dumpjiem viņa dzimtenē – Francijā, zem viņa logiem. Cilvēku nevar ne pazīt.
Levijs aktīvi atbalstīja asaru gāzes pielietošanu pret "dzeltenajām vestēm". Tos, kuri viņu kritizēja, viņš nodēvēja par liekuļiem. Interesanti, ka pie tam par īstu gāzes pielietojumu viņš uzskatīja incidentu Gutas pilsētā Sīrijā, - provokatīvus melus, ko organizēja "Baltās ķiveres". Tātad īstenam eiropiešu liberālim un Džordža Sorosa draugam patiess noziegums ir cirka izrāde tālajā Sīrijā, nevis īsta gāzes smaka viņa vestibilā kaut kur Parīzes centrā.
Levijs un viņa līdzskrējēji izlikās, ka nav pamanījuši nesenos masveida arestus skolēnu un studentu vidū dažādās Francijas pilsētās pagājušajā nedēļā. Viņi ignorēja kadrus, kuros bija redzams, kā policisti piespieda stāvēt uz ceļiem jaunos licejistus Mantlažolī pilsētiņā, uzlika rokudzelžus un lika turēt rokas virs galvas. Todien Levijs publicēja tikai īsu tvītu: "Lai ko Makrons teiktu, piekrītam viņam vai ne, atbalstām viņa reformas vai iebilstam pret tām, - tas patlaban nav svarīgi. Saskaroties ar fašistu (Maidanā fašistu nebija, Levijs viņus pamanīja tikai Francijā, tā lūk. – red.), fanātiķu un valsts ienaidnieku plešanos plašumā, mums ir tikai viena izeja: atbalstīt prezidentu Makronu."
Jā, tā ir Rietumu liberālās elites tipiska pārstāvja normāla uzvedība. Ja vajag atbalstīt "pareizo" dumpi, viņš smilkstēs par bērna asariņu, pieprasīs, lai varasiestāžu darbinieki pazūd no ielām, un jutīs līdzi trakojošajam pūlim. Taču, kad pie varas ir elites pārstāvis, jebkurš dumpis apriori ir "nepareizs" un tā vajāšana ir nepieciešama.