Kad Latvija, Lietuva un Igaunija stājas ierindā, neviens nav gatavs tām iziet pretī, ironiski raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Spēks varbūt nav jūtams, toties ticība un apņēmība ir milzīga.
Ja jums šķiet, ka nosodošie vai uzmundrinošie vecmāmiņu saucieni no balkoniem nekādi neietekmē kautiņa rezultātu pagalmā, jūs maldāties. Ja parādījušās vecmāmiņas, noteikti parādīsies visi dienesti, ko izdosies sazvanīt. Tātad kautiņam beigas.
Mēs Baltijā esam pieraduši un nebrīnāmies par Krievijas nebeidzamās agresijas zemiskumu. Re, jau atkal. Kā vienmēr, negaidot – svētdien, kad daudzi bija spiesti braukt uz darbu un slēgt iekšā datorus. Kā vienmēr – nodevīgi, zemiski, viltīgi, nelietīgi. Brauca miermīlīgi, jauki ukraiņu kuģīši, neko ļaunu nedomāja – to var uzprasīt kuram katram priekšniekam. Pēkšņi saskrēja huligāni, sadeva pa sāniem, atņēma visu, saplūca aiz matiem, sagrūda tilpnēs. Kaut kādas šausmas.
Protams, Baltijai noteikti vajadzēja apņēmīgi atbildēt ar tarānu.
Visātrāk nāca Lietuvas reakcija. Lietuviešu jaunieši ar teicamu intuīciju, kuri ar pēkšņi sadabūtiem Ukrainas un NATO karogiem pulcējās pie Krievijas vēstniecības, brīvie krievi no saviem ķermeņiem izveidoja "Stop" Kremļa politikai. Protams, arī prezidentes kundze nesēdēja ierakumos. Sak, tas nav nekāds slēgtais lūzums. Tas esot atklātais lūzums. Viņa steigšus aicināja pasteigties.
Latvijas ĀM nāca klajā ar apņēmīgu nosodījumu, tās vadītājs, kam, protams, ir iemesls lepoties, pieprasīja kaut ko stingru un konsekventu. Patriotiskajiem Saeimas deputātiem neiepatikās tarāns – to viņi uzskata par nepieņemamu. Kur jūs lienat, ja neprotat taranēt, kā nākas? Un vispār, kas īsti notiek? Bija daiļslidošana ar sinhronās peldēšanas elementiem un te pēkšņi: hokeja spēka paņēmiens – pretinieku pret bortu.
Visilgāk domāja Igaunija. Taču, kad izdomāja, Krievija nodrebēja. Viņi izsauca Krievijas vēstnieku uz vietējo ĀM, lai paskatītos viņam acīs. Prezidente uzpūta liesmas: sak, tas ir karš Eiropā, celies kājās, mana milzīgā valsts. Sak, sauksim beidzot lietas īstajos vārdos. Re, es tūlīt īstajā vārdā nosaukšu šito mikrofonu.
Krievijā skan smiekli, taču nu jau ir skaidrs, ka smiekli ir nervozi. Bail pat iedomāties, kas notiek Maskavā. Klīst runas, ka veikalos drīz pazudīs striķi un ziepes. Tāpēc, ka nevajag kaitināt Baltijas tīģerus. Spiedām, spiežam un spiedīsim. Var jau būt, ka bortā caurumu neizsitīsim, taču spalvas uz tā noteikti paliks.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.