Ja dokumentu pieņems, karalistes pavalstniekiem var draudēt kriminālatbildība par "prokrievisku pozīciju". Oficiāli iniciatīvai nav tiešas saiknes ar Maskavu, taču sabiedrībā izskan bažas par to, ka likums ierobežos viedokļu loku un neprecīzais formulējums ļaus sodīt visus pēc kārtas. Portāla RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova iepazinās ar dokumentu un noskaidroja, kāds tam sakars ar žirafi.
Greizo spoguļu karaļvalsts
"Dānija. Hansa Kristiāna Andersena pasakainā valsts. Plaukstoša Ziemeļeiropas valsts. Taču aiz šīs fasādes slēpjas pasaule ar zoofilu bordeļiem. Pasaule, kurā dzīvniekus sagriež gabalos. Pasaule, kurā ir bēdīgi ar higiēnu un patukši plaukti supermārketos, un politiķi pieņem lēmumus antikrieviskās histērijas lēkmēs, - tāda Dānija izskatās Krievijas mediju lapās," – raksta kāda dāņu avīze un ļoti aizvainoti atceras, cik aktīvi Krievijā tika atspoguļota žirafes slepkavība Kopenhāgenas zooloģiskajā dārzā.
Patiešām, Krievijas telekanāli un ziņu portāli ļoti plaši stāstīja par pusotru gadu vecā žirafes tēviņa Mariusa likteni 2014. gadā. Absolūti veselu dzīvnieku nošāva un izbaroja lauvām. Zooloģiskā dārza vadība atsaucās uz Eiropas Zooloģisko dārzu asociācijas noteikumiem, apgalvojot, ka tikai tādā veidā bijis iespējams izvairīties no radnieciskās krustošanas. Nevienā ES zoodārzā neatradās neviena žirafe, kas nebūtu "rados" ar Mariusu. Noteikumi paredz šādu dzīvnieku likvidēt. To paveica skolnieku acu priekšā. Dzīvnieku aizstāvju un citu līdzjūtīgu cilvēku reakcija bija ļoti sāpīga. Pēc zināma laika kādā citā zooloģiskajā dārzā Dānijā tieši tāpat – bērnu acu priekšā – preparēja lauvu mātīti. Arī viņa bija pilnīgi vesela, vienkārši neizdevās tai atrast jaunas mājas.
Krievijas mediju interesi par šo jautājumu dāņu ierēdņi saistīja ar vēlmi nomelnot karalisti. Specdienesti ir pārliecināti, ka Maskava neapstāsies un pūlēsies ietekmēt vēlēšanu kampaņu. Parlamenta vēlēšanas Dānijā notiks 2019. gadā, taču sagatavošanās jau sākta.
Dānijas parlamenta – folketinga – vietnē publicēts likumprojekts par "cīņu pret ārvalstu izlūkdienestu organizētām psiholoģiskās ietekmes operācijām". Tiem, kuri veicina šādu "psiholoģisko ietekmi" draud brīvības atņemšana uz laiku līdz divpadsmit gadiem. Maskava nav pieminēta tieši, taču dāņu žurnālists, Katona institūta (Vašingtona) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, valdības vārda brīvības komisijas pārstāvis Flemings Rosē uzskata, ka runa ir par "Krievijas viedokļa" iznīdēšanu.
Personīgais viedoklis – riskanta lieta
Rosē sleja avīzē Berlingske "12 gadi cietumā par nepareizu viedokli par Krieviju" radīja plašas diskusijas valstī un aiz tās robežām.
"Saskaņā ar jauno likumprojektu, dāņiem draud cietumsods par mēģinājumu ietekmēt sabiedrisko viedokli, ka tas kaut kādā veidā sakrīt ar Kremļa uzskatiem. (..) Mēs dzīvojam neoliberālisma laikos: kolektīvā domāšana, konformisks un pastāvīgi sarūkošs pieļaujamā viedokļa koridors. Ik nedēļu parādās jauni, aizvien satraucošāki piemēri," – stāsta raksta autors.
Pēc viņa domām, jaunais likums attiektos arī uz dažāda veida iejaukšanos sabiedriskajās debatēs. Runa ir par televīzijas un radio programmām, publikācijām avīzēs un žurnālos, internetā un sociālajos tīklos.
"Likumprojekts ir tik miglains un neskaidrs, ka nāksies sodīt visus pēc kārtas vai nesodīt nevienu. Teorētiski taču pietiek ar vienu frāzi, lai iegūtu ārvalstu izlūkdienesta rupora slavu," – atzīmēja Rosē.
Lai pierādītu, cik absurds ir likumprojekts, viņš modelēja situāciju: dānis, kura draugu vidū ir fermeri, kas pēdējos četrus gadus cieš lielus zaudējumus, secinājis, ka pret Krieviju vērstās sankcijas novedušas pie pretēja rezultāta – nostiprinājušas prezidenta Vladimira Putina pozīcijas un piespiedušas bagātos Krievijas pilsoņus nogādāt kapitālus atpakaļ Krievijā.
"Savu viedokli viņš pastāstīs pie brokastu galda ar diplomātu no Krievijas, kurš patiesībā izrādīsies krievu izlūks. "Diplomāts" sniegs vēl vienu argumentu: Krievija tik un tā neaizies no Krimas, lai cik spēcīgs būtu spiediens. Dānis tam piekritis un nolems publicēt par to rakstu, savu avotu neatklājot. Likumprojekts paredz, ka viņš par to jāsoda," – norādīja žurnālists.
Pēc viņa domām, tas pats notiks, ka kāds dānis pēkšņi atklāti un publiski atbalstīs gāzesvadu "Ziemeļu straume 2". Dānija aktīvi iebilst pret šo projektu, taču Krievijai tas ir izdevīgs. "Likumprojekts atgādina mēģinājumu iebiedēt sabiedrību. Katram ir tiesības izteikt savu viedokli, taču varasiestādes to var uzskatīt par mēģinājumu izskalot smadzenes," – konstatēja Rosē.
Viss ir tā, un tomēr ne gluži tā
Dānijas vēstniecība Maskavā nekavējoties atsaucās uz šo rakstu – diplomāti paziņoja, ka autors pieļāvis kļūdu, un "karalistes valdība neplāno ieviest kriminālatbildību par konkrētu viedokli Krievijas jautājumā".
"Jau patlaban atbalsta sniegšana ārvalstu specdienestiem to darbības organizācijā Dānijas teritorijā tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu. Līdzīgi likumi ir lielākajā daļā valstu. Neapšaubāmi, tas attiecas uz spiegošanas vai sabotāžas gadījumiem, taču Dānijā turpinās diskusija arī par to, cik pretlikumīga ir palīdzība ārvalstu specdienestiem darbā ar mērķi ietekmēt prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas ASV un Francijā, ko mēs visi redzējām. Mums tas ir absolūti nepieņemami," – skaidroja vēstniecība.
Diplomātiskā misija apgalvoja, ka "likums sodīs" tikai atbalsta sniegšanu ārvalstu specdienestiem to darbības organizācijā Dānijas teritorijā ar mērķi ietekmēt valsts pilsoņu lēmumus vai viedokli."
"Atšķirībā no Fleminga Rosē apgalvojumiem, likumprojekts nekādā gadījumā neparedz kriminālatbildību par noteikta viedokļa vai uzskatu paušanu. Tāpat kā lielākajā daļā Dānijas Kriminālkodeksa pantu par pretlikumīgām tiek uzskatītas tikai tīšas darbības," – skaidroja vēstniecība un ieteica žurnālistam "vērīgi iepazīties ar pilnu likumprojekta tekstu".
"Pretspars Krievijas draudiem"
Krievija tomēr ir pieminēta likumprojektā. Tā autori pieminējuši sekojošu Norvēģijas izlūkdienesta paziņojumu: "Domājams, Krievija centīsies iejaukties arī (priekšvēlēšanu – red.) kampaņā Dānijā. Savukārt Dānija neko nevarēs darīt. Krievija vēlas iegūt lielāku ietekmi Baltijas jūrā, tātad pastiprinās ietekmi Baltijas valstīs, Zviedrijā un Somijā."
Karalistes Ārlietu, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas kopā ar izlūkošanas un drošības dienestiem jau ilgu laiku aicināja apvienot pūles, lai "pretotos Krievijas draudiem". Pērnā gada septembrī Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens paziņoja: "Kā mūsu rietumu demokrātiskās vērtības, tā arī mūsu mediji ir viegli ievainojami, pie visa vainīgas melīgas ziņas un dezinformācija. To mēs redzējām Krievijas mēģinājumos ietekmēt vēlēšanu kampaņu ASV un Francijā. Neviena valdība nevar to mierīgi novērot, neko nedarot."
Viņam piebalsoja aizsardzības ministrs Klauss Fjorts Frederiksens: "Mēs redzam, ka Krievija aizvien biežāk izplata nepatiesu informāciju. Mums būs parlamenta vēlēšanas. Mums jātiek galā ar šo problēmu, pirms tas pats notiks arī pie mums. Krievijas mērķis ir mazināt mūsu uzticību politiskajiem institūtiem, varas iestādēm, kā arī uzticību iedzīvotāju vidū."
Oktobra sākumā parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Nasers Hāders aicināja Dāniju uzbrukt krieviem kibertelpā, negaidot, līdz viņi to darīs pirmie. "Dānija ir pārāk ilgi tēlojusi paipuisīti," – uzskata politiķis.
Taču tagadējais likumprojekts par "pretošanos psiholoģiskajai ietekmei" karalistē nav uztverts viennozīmīgi. Labēji noskaņotās Dānijas Tautas partijas pārstāve Marie Krarupa pastāstīja RIA Novosti, ka viņa iebilst pret šo dokumentu. "Piemēram, tā dēļ būs pretlikumīgi kritizēt NATO," – viņa uzskata.
Pagaidām nav zināms, vai šis projekts tiks apstiprināts. Šim nolūkam vajadzīgi trīs lasījumi vietējā parlamentā ar 90 deputātu kvorumu (folketingā strādā 179 likumdevēji). Iespējams, ka iniciatīva, kas sacēlusi tādu troksni, vienkārši paliks tikai uz papīra.