RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Krievija ir apņēmusies aizsargāt sevi un savas intereses, atšķirībā no ASV, kura gatavo karu, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles departamenta vadītāja vietnieks Andrejs Belousovs ANO Ģenerālasamblejas Pirmās komitejas sēdē, kurā tika izskatīti atbruņošanās un starptautiskās drošības jautājumi, vēsta RIA Novosti.
"Nesen sēdē Savienotās Valstis paziņoja, ka Krievija gatavojas karā. Jā, Krievija gatavojas karam, es to apstiprinu. Jā, mēs gatavojamies aizstāvēt savu dzimteni, mūsu teritoriālo vienotību, savus principus, mūsu cilvēkus. Mēs gatavojamies tādam karam. Taču mums ir nopietnas atšķirības no Amerikas Savienotajām Valstīm. No lingvistikas viedokļa šīs atšķirības slēpjas vienā vienīgā vārdā gan krievu, gan angļu valodās: Krievijas Federācija gatavojas karam, bet Amerikas Savienotās Valstis gatavo karu," – uzsvēra Belousovs, kad komiteja nobalsoja pret Krievijas rezolūcijas projekta iesniegšanu izskatīšanai jautājumā par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līgumu.
"Kāpēc gan citādi Savienotajām Valstīm izstāties no līguma, audzēt kodolpotenciālu, pieņemt jaunu kodoldoktrīnu, kas mazina kodolieroču pielietošanas līmeni? Tas ir jautājums mums visiem," – piebilda diplomāts.
ASV izstāšanās no līguma INF
Pirms nedēļas ASV prezidents Donalds Tramps informēja par Vašingtonas nodomu izstāties no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un apsūdzēja Maskavu par tā neievērošanu. Baltā nama vadītājs norādīja, ka Amerika audzēs kodolpotenciālu līdz brīdim, kad pārējie "atjēgsies", taču pēc tam būs gatava apturēt šo procesu un pat sākt bruņojuma samazināšanu. Tramps uzsvēra, ka šie vārdi pārsvarā adresēti Ķīnai un Krievijai.
Pēdējos gados Maskava un Vašingtona regulāri pārmet viena otrai INF līguma pārkāpumus. Krievija jau vairākkārt atgādinājusi, ka stingri ievēro līgumā paredzētās saistības, un norādīja, ka tai ir vairāki ļoti nopietni jautājumi Vašingtonai. Piemēram, runa ir par to, ka ASV dislocē uz sauszemes – Rumānijā un Polijā – iekārtas, kas spēj palaist "Tomahawk" tipa spārnotās raķetes, ko likums aiziedz. Tāpat Maskava atzīmēja: ASV izstrādā uzbrukuma bezpilota lidaparātus un finansē pētījumus, kuru mērķis ir sauszemes bāzes spārnotās raķetes izstrāde.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka jebkurš Vašingtonas solis šajā jomā sastapsies ar pretsparu. KF prezidents Vladimirs Putins brīdināja, ka Maskava būs spiesta simetriski atbildēt situācijā, ja Eiropā parādīsies jaunas amerikāņu raķetes. Viņš piebilda, ka valstīm, kas piekrīt izvietot ASV bruņojumu, ir jāsaprot, ka tās pakļauj savu teritoriju iespējamā atbildes trieciena draudiem.