RĪGA, 21.oktobris — Sputnik. Saskaņā ar Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas informāciju pēc konsultācijām ar politiskajām partijām izraudzīti trīs pretendenti valsts premjerminstra amatam. Šī informācija publicēta Latvijas prezidenta oficiālajā vietnē.
Vējonis izskatīs KPV LV pārstāvja Alda Gobzema, Jaunās konservatīvās partijas kandidāta Jāņa Bordāna un partijas "Attīstībai/Par!" kandidāta Arta Pabrika kandidatūras.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 2018. gada 6. novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.
Prezidents ieteicis visiem kandidātiem pēc iespējas ātrāk iesniegt visus dokumentus, jo viņš izvirzīs tikai pretendentu, par kura iespēju saņemt piekļuvi valsts noslēpumam nebūs ne mazāko šaubu.
Vējonis paudis cerību, ka partiju tālākajās konsultācijās tiks panākta vienošanās par Saeimas vairākuma atbalstu vienam no trim kandidātiem, - stabilas, darbspējīgas valdības veidošana, kam 13. Saeimā būs vairākuma atbalsts, radīs priekšnoteikumus Latvijas attīstībai ilgtermiņa perspektīvā.
Prezidents paziņoja, ka sagaida no partijām atbildīgu un apņēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos par koalīcijas aprisēm un gaidāmajiem uzdevumiem.
Jaunās valdības galveno uzdevumu kontekstā Vējonis no jauna nosauca eiroatlantisko kursu, drošības nostiprināšanos, vismaz 2% IKP piešķiršana aizsardzībai, gatavību turpināt sāktās izglītības, veselības aprūpes, nodokļu sistēmas reformas, kā arī gatavību sākt jaunas reformas un spēku izstrādāt sabalansētu valsts budžetu.
Līdztekus prezidents piešķir lielu nozīmi tiesiskuma stiprināšanai, tostarp tiesu sistēmas darba uzlabošanai un maksātnespējas jomas sakārtošanai, sabiedrisko mediju stiprināšanai un finanšu sistēmas drošības stiprināšanai.
Atlaist Saeimu
Iepriekš Vējonis paziņoja, ka 12. Saeima veikusi labu darbu, taču ar vairākiem aspektiem viņš nav apmierināts. Piemēram, šī sasaukuma Saeimā bija vērojama šauru interešu grupu pārstāvniecība, piemēram, attiecībā uz likumu par kredītiestādēm un jautājumiem, kas saistīti ar maksātnespējas administratoriem.
Prezidents bija vīlies arī par to, ka Saeima nav atbalstījusi viņa ierosinājumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību valstī dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Turklāt Vējonim nepatika, ka 12. Saeima nav bijusi gatava prezidenta ierosinātajiem reglamenta grozījumiem, kas ļautu padarīt atklātāku lēmumu pieņemšanas procesu.
Vējonis atzīmēja, ka jaunā Saeima varētu būt ļoti sadrumstalota un diezin vai varēs ātri vienoties par valdošās koalīcijas veidošanu. Šī iemesla dēļ viņš atgādināja par savām tiesībām atlaist valdību.