RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Dažu jaunievēlēto KPV LV Saeimas deputātu darbs varētu tikt nopietni ierobežots, raksta Skaties.lv. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodos lietas materiālus par iespējamo nelikumīgo partijas KPV LV finansējumu Ģenerālprokuratūrai, tad aizliegums piedalīties Saeimas darbā skars vismaz divus partijas līderus — Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu.
Šī gada jūnijā KNAB aizturēja sakarā ar aizdomām par nelikumīgu partijas finansējumu KPV LV valdes locekļus Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu, kā arī uzņēmēju Viesturu Tamužu. Pēc ilgas notikušā apstākļu noskaidrošanas viņus atbrīvoja, taču korupcijas apkarotāji turpināja izmeklēšanu.
KNAB sola nodot lietu Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai līdz gada beigām.
Ja tas notiks, un Saeima dos zaļo gaismu krimināllietai, tad KPV LV frakcija pazaudēs divu tās deputātu balsis. Iespējams, pat trīs, jo šobrīd tiesībsargi izvērtē vēl viena partijas valdes locekles Lindas Liepiņas iespējamo saikni ar pretlikumīgajām darbībām.
Saskaņā ar Saeimas nolikumu, deputāt, pret kuru tiek uzsākta krimināllieta, nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kamēr netiks pieņemt lēmums par viņa vainu vai vainas neesamību.
"Viņš var apmeklēt Saeimu kā skatītājs, klausīties Saeimas sēdes, klausīties komisiju sēdes, bet viņš nedrīkst balsot. Uz šo laiku šī vieta ir neaizpildīta un Saeima strādā bez šī deputāta. Tā diemžēl ir bijis ne vienu reizi vien," norādīja konstitucionālo tiesību speciālists Edgars Pastars.
Viens no šādiem gadījumiem notika 2015. gadā. Lai neielaistu toreizējo deputātu Daini Liepiņu sēžu zālē, nācās lūgt policijas palīdzību. Tas bija viens no skandalozākajiem gadījumiem 12. Saeimā, kad deputāts zaudēja iespēju pilnā mērā piedalīties Saeimas darbā kriminālvajāšanas dēļ. Liepiņš neatkāpās no amata pats un zaudēja to tikai tad, kad viņam tika paziņots apsūdzības spriedums.
Drīz pēc šī gadījuma Saeimas Juridiskā komisija centās mainīt parlamenta nolikumu un atļaut deputātiem piedalīties sēdēs, pat ja pret viņiem ir uzsākta krimināllieta. Sākumā šāds piedāvājums guva atbalstu, taču beigās netika apstiprināts.
"Kopumā ņemot vērā, ka šie priekšlikumi bija ļoti dažādi un pretrunīgi, tad arī es kā komisijas vadītājs uzskatīju, ka šis tomēr ir nākamās Saeimas atbildības jautājums," pastāstīja Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Pats Bērziņš uzskata, ka deputātiem, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana, nevajadzētu ļaut piedalīties Saeimas darbā, kaut gan dažām citām valstīm ir pretēja pieeja.
"Ņemot vērā sabiedrības uzskatu un attieksmi pret Saeimu kopumā, man šķiet, ka tas, ka šādi deputāti var piedalīties sēdē, tikai grauj Saeimas prestižu," uzskata Gaidis Bērziņš.
Edgars Pastars uzskata, ka atstādinātā deputāta vietu nebūtu jāatstāj tukša.
"Būtu jāļauj šajā vietā apstiprināt citu deputātu, kas nāk nākamais no saraksta, līdzīgi kā tas ir, piemēram, ja deputāts dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā," norādīja Pastars.
Saskaņā ar esošo kārtību, deputāts var nolikt mandātu pats, un tad viņa vietā varēs norīkot nākošo partijas saraksta kandidātu.
Partija KPV LV kļuva par aizritējušo vēlēšanu triumfētāju, ieņemot otro vietu. Šobrīd turpinās koalīcijas veidošanas pārrunas, kurās Artusa Kaimiņa partijai ir viena no galvenajām lomām.