RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Seimas deputāts no partijas "Tēvijas savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) Laurins Kasčūns reģistrējis likumprojektu, kas liek šķēršļus "Rosatom" darbībai republikā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Seimas kancelejas preses dienestu.
Kasčūna likumprojekts paredz stratēģiskajos objektos strādājošo apakšuzņēmēju pārbaudi no nacionālās drošības viedokļa.
"Mums jāveic papildu pasākumi, kas neļaus nacionālās drošības interesēn neatbilstošām ārvalstu kompānijām, novērsīs to tālāku dalību enerģētiskajos projektos. "Rosatom" un tā vadītā kompānija NUKEM kā ģenerālais apakšuzņēmējs, kas īsteno svarīgus projektus Ignalinas atomelektrostacijas izvešanā no ekspluatācijas, vienlaikus iesaistīta citos darbības veidos: "Rosatom" intereses Lietuvā un reģionā neatbilst Lietuvas stratēģiskajām interesēm, kas iekļautas Nacionālajā enerģētiskajā stratēģijā," — apgalvoja politiķis.
Kasčūns uzskata, ka "Rosatom" plānojot pārņem savā ziņā Lietuvas enerģētisko sistēmu un mainīt valsts ģeopolitisko kursu, un tas apdraudot nacionālo drošību.
Politiķis atgādināja, ka līdzīga procedūra Lietuvā jau ieviesta attiecībā pret lielajiem investoriem — arī viņu uzticamība tiek pārbaudīta, kā bet stratēģiskajiem uzņēmumiem, pat, ja tie ir privātie, savi darījumi ir jāsaskaņo.
Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar to, ka "Rosatom" piedalās BelAES būvdarbos Astravjecā, par kuru Viļņas un Minskas starpā valda domstarpības, kā arī Baltijas AES būvdarbos, kas ļaus pilnībā nodrošināt Kaļiņingradas apgabalu ar lētu enerģiju un eksportēt to par konkurētspējīgām cenām.
Taču eksperti uzskata, ka Krievijas koncernu Lietuvas politiķi izmanto, lai slēptu lielus korupcijas skandālus, kuros iesaistīti augsti valsts vadītāji.
BelAES tiek būvēta Grodņas apgabalā 50 km attālumā no Viļņas. To veidos divi energobloki. Pirmo plānots iedarbināt 2019. gadā, otro — 2020. gadā.
Baltkrievija uzskata, ka Lietuva cenšas politizēt atomelektrostacijas būvdarbu jautājumu un radīt šķēršļus Minskai lētas un izdevīgas enerģijas eksportam uz Eiropas valstīm. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka AES ir droša, izgājusi stresa testus un atbild visiem standartiem.
Ignalinas AES slēgšana
Ignalinas AES izvešanu no ekspluatācijas aptumšojuši korupcijas skandāli. Pēdējo gadu laikā IAES nomainījušies vairāki direktori, starp tiem pret vienu ierosināta lieta par stacijas īpašuma nelikumīgu izpārdošanu. Stacijas slēgšanai nepieciešami aptuveni 3 miljardi eiro, un lielāko daļu izdevumu uzņēmusies segt Eiropas Savienība.
Vācu kompānija Nukem Technologies, kas pieder "Rosatom" struktūrām, izstrādā izmantotās kodoldegvielas starpposma glabātavu un Ignalinas AES radioaktīvo atkritumu izņemšanas, apstrādes un uzglabāšanas kompleksu.
Ignalinas AES, kuras reaktori līdzinās Černobiļas AES iekārtām, slēgta 2009. gadā. AES slēgšana bija viens no priekšnoteikumiem Lietuvai, lai tā tiktu uzņemta ES. Vēlāk sākās AES demontāžas darbi, ko plānots noslēgt 2038. gadā.