Domāju, nevienu nepārsteidz fakts, ka krievu presē Latvijā neizdodas atrast ziņas par Latvijas Krievu savienību. Līdz šim mums bija ļoti grūti publicēt medijos savu viedokli, taču tagad, vēlēšanu kampaņas laikā tas jau kļuvis neiespējami.
Iemesli ir labi zināmi visiem. Jau ilgus gadus Rīgas dome ir Latvijas krievu preses lielākais reklāmdevējs, un, kā zināms, kurš maksā, tas arī mūziku pasūta. Tikai retais medijs riskēs zaudēt lielu naudu, publicējot viedokli vai uzaicinot spīkeri, kurš nepatīk lielākajam reklāmdevējam. Tā sakot, nekā personīga, tikai bizness.
Jā, var jau, protams, pārmest partijai "Saskaņa" to, ka tā izmanto sava stāvokļa priekšrocības, lai saglabātu to par katru cenu. Tikai viņi to nesapratīs. Viņiem tā ir parasta lieta.
Tādi veikalnieciskas attieksmes piemēri ir atrodami jebkur. Tad jau nepārsteidz arī tas, ka personiskā labuma jautājumos profesionālisma, goda un žurnālistiskās ētikas apsvērumi atkāpjas ne tikai otrajā plānā, — pat vēl tālāk.
Taču tagad situācija Latvijā ir citāda. Cenšoties iztapt lielākajam reklāmdevējam, krievu prese Latvijā patiesībā gatavojas pašnāvībai. Iespējams, dažs labs žurnālists un mediju īpašnieks to saprot, bet tas gan ir maz ticams. Drīzāk gan patiešām nesaprot. Tāpēc mēģināšu paskaidrot.
Latvijas Krievu savienība par savas priekšvēlēšanu kampaņas stūrakmeni uzskata krievu izglītības aizsardzību, jo tas ir svarīgākais krievu kopienas tālākas pastāvēšanas faktors. Savukārt "Saskaņa" ir izvēlējusies nepretošanos ļaunumam un piekrišanu latviešu nacionālistiem. Tā pat iekļāvusi savā sarakstā tagadējās Saeimas deputātus, kuri balsoja par krievu skolu iznīcināšanu. Un izglītības ministra postenim plāno ieteikt Eviju Papuli — krievu skolu latviskošanas jautājumā viņa ir uzticama Kārļa Šadurska sabiedrotā.
Minētie fakti automātiski nozīmē, ka "Saskaņa" uzskata par svarīgu ne tikai LKS izolāciju no preses, kā tas notika agrāk. Tagad "Saskaņai" vitāli svarīgi ir nepiesaistīt īpašu uzmanību visai krievu izglītības iznīcināšanai, jo jebkurā problēmai veltītā diskusijā neizbēgami izskanēs jautājums par to, ko kura partija dara, lai tādu notikumu virzību novērstu. Un par to, ko kura partija NEDARA. Tādu jautājumu publiska apspriešana "Saskaņai" ir ļoti bīstama.
Līdz ar to kļūst skaidra krievu mediju neticamā savaldība un padevība. Nonācis pat tiklāt, ka radio Baltkom un Mix FM atteicās pieņemt apmaksātu reklāmu par sestdien ieplānoto mītiņu krievu skolu aizsardzībai. Viņiem piederošais portāls Mixnews šo notikumu vispār nepamanīja — radās iespaids, ka pasākumi ar daudziem tūkstošiem dalībnieku Rīgas centrā notiek vairākas reizes dienā — tas nav nekas neparasts.
Protams, tā nav tikai priekšvēlēšanu atmosfēra. Jau pavasarī kopā ar Natāliju Mihailovu, radio Baltkom ziņu dienesta galveno redaktori, saskaitījām, cik programmas ar visiem un diskusijām radiostacija veltījusi gaidāmajai krievu izglītības iznīcināšanai. Izrādījās — piecas, un tas notika martā. Man šķiet, ja tagad, septembrī saskaitīsim vēlreiz, diezin vai savāksies kaut vai desmit programmas. No radio sadarbībā ar "Saskaņu" neatpaliek arī citi mediji — šur un tur vēl laipni pieņemt LKS reklāmu, taču problēmraksti par gaidāmo krievu izglītības iznīcināšanu ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Itin drīz visas krievvalodīgās ģimenes, kurās ir bērni vai ģimenes pieaugums vēl tikai plānots, būs spiestas atbildēt uz jautājumu: kā dzīvot tālāk. Dažs būs spiests piekrist savu bērnu asimilācijai. Kāds cits izšķirsies par prombraukšanu. Uz austrumiem, lai viņi joprojām būtu krievi, vai uz rietumiem: ja jau bērnus nevar izglītot dzimtajā valodā, tad jau labāk izvēlēties svešo angļu (franču, vācu, itāļu utt.) valodu, nevis mūsu pasaulē nevienam nevajadzīgo svešo latviešu valodu.
Rezultāts ir acīmredzams. Jau nākamajās vēlēšanās krievvalodīgo vēlētāju skaits samazināsies. Tas būs jūtams ne tikai 2022. gada Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā.
Taču tādā ceļā samazināsies ne tikai krievu vēlētāju, bet arī krievu lasītāju, skatītāju un klausītāju skaits. Reklāmdevēji to noteikti pamanīs un sāks apšņāpt preses krievu segmentam paredzētos budžetus. Savukārt prese apšņāps savu budžetu, saruks, saspiedīsies un… jā, pazudīs. Līdz ar visiem, kas tajā pašlaik strādā.
Iespējams, rodas iespaids, ka tādā situācijā krievu mediju glābiņš būtu cieši turēties pie partijas "Saskaņa", lai turpinātu saņemt naudu no Rīgas budžeta. Nē, nekas nesanāks — jau 2021. gadā "Saskaņa" to pazaudēs. Ne jau tāpēc, ka šīs partijas elektorāts pāries, teiksim, pie LKS, jo šajā gadījumā no saskaitāmo vietas summa nemainīsies. Nē, vēlētāji vienkārši pazudīs, neatgriezeniski pazudīs no Latvijas.
Krievvalodīgajiem žurnālistiem vajadzētu gatavoties tam, ka viņu darba vietas pazudīs aptuveni 2021. gada vasarā. Vēl trīs gadus vēlāk mēs klausīsimies viņu izteiksmīgos stāstus par latviešu etnokrātijas kaitīgumu un nepieciešamību apkarot latviešu nacionālismu, — stāstus, ko pašlaik nedzirdam. Nav tikai saprotams, kas tos klausīsies pēc 2021. gada.
Toties pagaidām "Saskaņa" liks lietā visu naudu, iespējas un polittehnoloģijas, lai neļautu Latvijas Krievu savienībai iekļūt Saeimā. Jā, ar to visu "Saskaņa" itin labi var kuru katru vecmāmiņu pārliecināt, ka viņa ir vectētiņš. Taču, ja vecmāmiņai ir sirdsapziņa, pašai ir jāpārliecinās par to, ka viņa nav vectētiņš. Tāpēc balsojiet atbilstoši sirdsapziņas balsij.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.