RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Somu avīzes Helsingin Sanomat korespondents centās uzzināt, ko, pēc Latvijas skolnieku domām nozīmē bilingvālās izglītības atcelšana. Rakstu pārpublicējis portāls InoSMI.
Karsta vasaras diena. Visur — krāsaini gaisa baloni, skaļa krievu popmūzika. Meitenēm — skaistas cirtas, garas kleitas ar mežģīnēm, augstpapēžu kurpes, puiši — uzvalkos. Skaļu aplausu pavadīti viņi pāros iet pa Rīnūžu skolas aktu zāles centrālo eju.
Šodien ir 12. klašu izlaidums. Atestātus saņems 16 skolnieki. Rīnūžu skolā pārsvarā mācās krievvalodīgie.
Pašlaik nav manāms, ka šajā skolā norit smagas reformas. Tuvākajos gados mācības krievu valodā vecākajās klasēs tiks pārtrauktas, jaunākajās klasēs — būtiski samazināsies. Patiesībā tas nozīmē atteikšanos no izglītības krievu valodā Latvijas skolās.
Aprīlī Krievijas dome nosodīja šo Latvijas parlamenta likumprojektu. Rīgas ielās notika vairākas demonstrācijas ar Krievijas karogiem un Georga lentām. Protestu organizatoru vidū bija Tatjana Ždanoka. Pieredzējusī politiķi pārtrauca darbu Eiropas Parlamentā, lai pievērstos valodas jautājumiem pirms parlamenta vēlēšanām rudenī.
"Es gribu būt pasaules pilsonis"
Cauri pusatvērtajam logam zālē ieplūst svaigs gaiss no priežu meža. Visi skolēni dzied līdzi, kad skaļruņos atskan Latvijas himna.
Skolas direktore vecākus uzrunā krieviski. Viņi ir audzinājuši jaukus bērnus, kam ir savs viedoklis, viņa saka. Vēlāk viņa vēršas pie bērniem latviešu valodā: "Tagad jūs esat brīvi!"
Lai arī krievu valoda ir dzimtā katram otrajam audzēknim, daudzi nekad nav bijuši Krievijā. Viņi uzauguši Latvijā 2000. gados. Absolventi Leons Dinkitis, Ņikita Ivanovs un Aļina Karmanova sēž uz soliņa skolas pagalmā, domā par nākotnes plāniem un apspriež valodu politiku izglītības iestādēs. Viņu skola piedalījās kustībā pret valodu reformu "Rokas nost no krievu skolām".
"Valdība grib, lai bērni mācītos latviešu valodā, taču tur nav nekā laba," — saka bilingvālais Dinkitis.
Viņš var minēt piemēru no savas ģimenes: 11 gadus vecais Leona brālēns runā tikai krieviski. Viņš vidusskolā mācīsies, kad reforma stāsies spēkā un visas mācības notiks tikai latviski.
"Diezin vai mans brālis tādēļ iemīlēs Latviju. Viņš to drīzāk ienīdīs. Psiholoģiski tas būs ļoti smagi," — uzskata Dinkitis.
Ar tēvu Leons sarunājas latviski, ar māti — krieviski. Deviņas klases viņš mācījies latviešu valodā, taču juties kā atstumtais pēc jokiem par krieviem, tāpēc pārgājis uz divvalodu skolu. Viņš grib turpināt mācīties valodas. Vispirms — angļu valodu Rīgas universitātē, pēc tam turpināt studijas citā valstī.
"Es gribu būt pasaules pilsonis," — saka Dinkitis.
Aļina Karmanova paliks Latvijā. Uzvara matemātikas olimpiādē dāvājusi viņai vietu Stradiņa universitātes Ekonomikas fakultātē.
"Es esmu no krievvalodīgas ģimenes, taču tam nav nozīmes. Sevi uzskatu par latvieti, jo man patīk latviešu kultūra. Es dziedu dziesmu svētkos," — stāsta Karmanova.
Ņikita Ivanovs gatavojas pirmo reizi mūžā doties uz Krieviju.
"Es gribu iestāties Sanktpēterburgas valsts universitātē un studēt vēsturi," — viņš saka.
Latvijas universitātē studijas notiek latviešu valodā. Parlaments izskata likumprojektu, kas liedz studijas valsts universitātēs valodā, kas netiek uzskatīta par ES valstu valodu.
No paziņām Ņikita uzzinājis, ka Latvijā ik gadus izvēlas simt abiturientus studijām Sanktpēterburgas universitātē. Iestājeksāmeniem jauniešus atlasa pēc dokumentiem, kas nosūtīti Krievijas vēstniecībai.
"Esmu Latvijas pilsonis, taču nevaru teikt, ka būtu latvietis vai krievs," — spriež Ivanovs.
Pāreja pie mācībām latviešu valodā Latvijā sākās 2000. gadu sākumā. Vidusskolās pūlējās saglabāt mācības divās valodās. Taču šovasar izlaiduma eksāmeni pirmo reizi notika tikai latviešu valodā.
"Tādēļ, ka latviešu nav mana dzimtā valoda, es nokārtoju eksāmenu sliktāk nekā pārējie," — saka Ņikita.
Pirms izlaiduma eksāmeniem Ivanovs mēnesi trīs reizes nedēļā mācījās latviešu valodu ar repetitoru.
"Vajadzēja sākt agrāk," — viņš nožēlo.
Paliec sveika, skola!
Reforma sagādā grūtības tiem, kam bija grūti arī agrāk, uzskata skolas direktore. Daudziem ir grūti mācīties arī dzimtajā valodā.
"Labi, ja parādas vienota skolu izglītības sistēma, vienoti standarti, mācību grāmatas, eksāmeni. Taču labāk būtu ļaut skolām izvēlēties valodu, — uzskata direktore. — Ja valsts vēlas, lai bērni prastu valodu, tā viņiem jāmāca."
Izlaidumā skolnieki tur rokās lentas, kuru otrs galiņš ir klases audzinātājas Olgas Kostenko rokās. Viņa pārgriež katru lentu. Skolēni var turpināt savu ceļu tālāk.
Taču neviens nesteidzas. Aktu zālē klāj svētku galdus.