Vairāk kā pirms nedēļas Latvijas Valsts kontroles vadība parakstīja memorandu par sadarbību ar Laosas augstāko revīzijas iestādi. Un tas, laikam, ir pareizi. Varbūt izdosies apmainīties ar kaut kādu lietderīgu pieredzi. Piemēram, demogrāfijas situācijas iztaisnošanā. Laosiešu skaits taču ir apmēram 7 miljoni cilvēku, savukārt Latvijas iedzīvotāju skaits vien ap diviem miljoniem. Varbūt mēs vienkārši nepareizi skaitām.
Latvijai ir ko mācīties no laosiešiem arī nacionālo tautību attiecību ziņā. Laosas nāciju veido trīs galvenās tautības: lao-teng, lao-teng, lao-sung un lao-lum. Tad nu lūk, lao-teng tiek uzskatīti par seniem Laosas iedzīvotājiem, un svētkos laosieši sniedz tiem simboliskus dāvinājumus par tiesībām apdzīvot viņu teritoriju.
Maksāsim ar dāvinājumiem nodevas
Man tas liekas ļoti taisnīgi. Domāju, ka Nacionālā apvienība varētu pārtvert šo ideju. Lai Latvijā dzīvojošie svešzemnieki maksā izseniem iedzīvotājiem sava veida dāvinājuma nodevu paaugstinātu nodokļu veidā. Skat, un dzīve Latvijā ātrāk uzlabosies. Un valsts beidzot tiks galā ar savu demogrāfisko krīzi. Ne jau tajā nozīmē, ka latvieši sāks vairoties ar neredzētu spēku, bet gan tajā, ka palikušie nelatvieši savāks lupatas un dosies ārpus valsts robežām.
Vēl jo vairāk, kā sola Nacionālā bloka premjera kandidāts Roberts Zīle, ja viņa partija nāks pie varas, latvieši jutīsies Latvijā kā mājās. Citu tautību pārstāvjiem neviens neko nesolīja.
Par Latvijas nākotni domā arī citās partijās. Nepelnīti nemanāmi medijos nokļuva Kam Pieder Latvija partijas iniciatīva, kura, iespējams, mudinās daudzus vēl neizlēmušos vēlētājus atdot balsis gaidāmajās vēlēšanās par šo politisko spēku.
Visbiežāk Latvijas partijas kaitina ar to, ka jau teju 30 gadus nevar sacerēt daudz-maz saprotamu programmu. Ar skaitļiem un konkrētām darbībām. Un kā lai te nepriecājas par KP.lv, kuras līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs intervijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka partijas mērķis ir panākt Latvijas pilsoņu skaita pieaugumu līdz 2,5 miljoniem cilvēku 2050. gadā.
Mūžīgie latvieši
Kā lai izgāž uz kalna tika daudz ogļu? Varbūt no sākuma partija panāks pilsonības piešķiršanu ne tikai visiem nepilsoņiem un viņu bērniem, bet arī visiem Latvijā iebraucošajiem viesstrādniekiem un bēgļiem? Grūti noticēt. Taču kopumā kā priekšvēlēšanu solījums ideja ir lieliska. Pēc 32 gadiem diez vai kāds atcerēsies, ko solīja kaut kāda partija tālajā 2018. gadā.
Ne vien Nacionālā apvienība un KP.lv nebaidās ieskatīties Latvijas nākotnē. Kā paziņoja un Reģionālās apvienības kongresu pieaicinātais vēl vienas partijas pārstāvis, kura cīnās par iekļūšanu Saeimā, — Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Egils Baldzēns, šodien Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis sastāda vien 34,1% no vidējiem ienākumiem Eiropā (šādos apstākļos normāls cilvēks nevairojas pat patriotisku nolūku pēc). Taču nevajag nokārt degunu. Saskaņā ar Baldzēna aprēķiniem, Latvija panāks vecās Eiropas Savienības valstis vien pēc 307 gadiem!
Mēs taču nesteidzamies. Mums priekšā ir mūžība, uz ko norāda slavenā Latvijas Satversmes preambula, kurā tiek garantēta mūžīga latviešu nācijas pastāvēšana.
Kaut gan globalizācijas spiediena iespaidā atstāvēt savu savdaīgumu un nostiprināt savu taisnību par vēsturi nebūs viegli. Jaunas briesmas gaida aiz katra stūra. Mānīgie indieši un pakistānieši iekļūst valstī studentu aizsegā, lai nomainītu tradicionālos melnos zirņus ar saviem kebabiem. Visu valstu homoseksuālisti grasās maršēt Rīgas centrā, lai satricinātu tradicionālo latviešu ģimeni. Lindermans kūda savus ļaunos plānus, tiesa viņam aizlieguši naktīs iziet no mājām. Es jau nerunāju par Krievijas TV kanāliem. Taču draudi nāk arī no turienes, no kurienes tos negaida.
Kā kukaiņi ar unikālu dvēseles kodu
Pirms dažām dienām, prezentējot rakstu krājumu par Latviju, mūsu Saeimas spīkere Ināra Mūrniece pateica, ka viens no latviešu izdzīvošanas nosacījumiem ir dvēseles unikālais kods, kas pastāv gadsimtiem ilgi. Un piebilda, ka latviešiem vajag biežāk stāstīt par sevi pasaulei. Taču ne viss ir tik vienkārši.
Grupas Pērkons solists Raimonds Bartaševičs raidījumā "Preses klubs" kanālā RīgaTV aprakstīja šādu situāciju. ASV sagatavoja filmu par Dziesmu revolūciju Latvijā un tās cīņu par neatkarību. Tad tur bija kadri, kuri skatītājiem varēja asociēties ar to, akas šobrīd notiek Ķīnā. Galu galā pēc Ķīnas puses prasībām, kura bija sponsors, filmu izņēma no rādāmo filmu saraksta festivālā Francijā.
Jūs spējat iztēloties, cik interesantā laikā mēs dzīvojam. Amerikāņu filmu par Latviju aizliedz Francijā pēc Ķīnas pieprasījuma! Kas tad vēl notiksies! Starp citu, cik ķīniešu būs 2050. gadā?
Kaut gan priekš kam mums sacensties ar milžiem. Iespējama taču arī cita taktika. Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, spriežot par demogrāfiju, atklāja nākamo latviešu dzīvīguma noslēpumu: viņi ir mazi, tādēļ prot ātri mainīties un būt elastīgi.
"Kā jebkurā ekosistēmā kukaiņi ļoti ātri pielāgojas apkārtējai videi, tā arī mēs protam manevrēt ar apstākļiem," paziņoja Krūmiņš.
Un tas ir pareizi. Daba var minēt tūkstošiem veiksmīgas kukaiņu sadzīvošanas piemērus ar lieliem dzīvniekiem. Te galvenais nosacījums ir, lai sīkie nesāk kost.