RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atļāvies apšaubīt Latvijas "tautas tēva" Kārļa Ulmaņa ģenialitāti un bezgrēcību — Latvijas Republikas politiskā darbinieka dzimšanas dienu — 15. maiju — viņš nosaucis par sēru dienu Latvijas demokrātijai. Žurnālists un politologs Armens Gasparjans tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik pastāstīja, kā Herberta Cukura un Kārļa Ulmaņa personības vēl joprojām ietekmē Latvijas neatkarīgo valsti.
Cukurs un Ulmanis
"Patiešām, bija Latvijas nacionālais varonis, vispusīgs meistars Herberts Cukurs. Viņš pats savām rokām uzbūvēja lidmašīnu un aizlidoja līdz Āfrikai. Uzrakstīja par to grāmatu. Vēlāk, kad Latvija iekļāvās PSRS sastāvā, Cukuram piedāvāja iestāties GKS ar viņa paša lidmašīnu, taču viņš atteicās, norija kvēlu aizvainojumu un pirmajā ērtajā gadījumā, kas nāca 1941. gada 22. jūnijā, pārgāja Trešā Reiha pusē, sāka dienestu Arāja zonderkomandā. Tā debitēja, sadzenot vairāk nekā 500 ebrejus Rīgas Horālajā sinagogā, aiznagloja durvis un aizdedzināja to. Protams, visi gāja bojā," — atgādināja Gasparjans.
Pēc kara Cukurs aizbēga uz Dienvidameriku, kur viņu atrada Izraēlas izlūkdienests "Mossad" un mēroju ziņā vēsturiskas speciālās operācijas rezultātā likvidēja. Pēc tam runas ap Cukura personību apklusa līdz pat brīdim, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības un Cukurs atkal kļuva par nacionālo varoni, norādīja Gasparjans.
Politologs radio ēterā atgādināja, ka Latvijā klajā nākušas arī Herbertam Cukuram veltītas aploksnes, un atzīmēja: nebūt nepārsteidz tas, ka Ulmaņa diktatūra nav sveša Latvijā, kas saglabājusi gaišā piemiņā Cukuru.
"Visi šie soļi nacionālistiskās radikalizācijas virzienā nav nekas cits, kā ugunskrustu un aizsargu turpinājums. Latvija savas politiskās vadības personā nekad nav slēpusi savu pietāti pret Ulmani. Tāpēc patlaban valstī notiek no viņu viedokļa absolūti normālas parādības," — uzsvēra Gasparjans.
Apstiprinot teikto, Gasparjans atgādināja par tiesībsargu Vladimira Lindermana un Aleksanfra Gapoņenko arestiem. Politologs īpaši uzsvēra, ka Gapoņenko izvirzītas apsūdzības saskaņā ar trim kriminālkodeksa pantiem.
Latvijā vēl visi nav iesēdināti
Gasparjans pauda uzskatu, ka Latvijā ir vēl vismaz divi cilvēki, kurus varasiestādes pacentīsies izolēt no sabiedrības — Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka un Rīgas domes bijušais deputāts Ruslans Pankratovs. Politologs uzskata, ka tādējādi Lavijas varasiestādes burtiski virza krievu skolu jautājumu uz kriminālās atbildības pusi.
"Ar šādām darbībām Latvijas valdība var panākt vien tālāku radikalizāciju, jo, piespiežot cilvēkus pie sienas, viņi demonstrē: visi jautājumi valstī tiks risināti tikai ar spēka metodēm. Jums priekšā gaidāmas vēlēšanas. Vai tā jūs gatavojat tautas apziņu. Pieņemsim, vēlēšanās tāds numurs ies cauri, bet kas būs pēc tam?" — brīdināja Gasparjans.
Viņš uzsvēra, ka ar aizliegumiem nekas nav panākams, aizliegumi tikai veicina tālāku pretošanos, jo cilvēka interese pieaug proporcionāli aizliegumam.
"Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, iespējams, pat nepatika mācīties krievu skolās, taču tagad šie cilvēki par spīti stāsies vienotā frontē. Bet Latvijas valdībai, šķiet, it kaut kāda pašiem sava omulīga pasaulīte, kurā nav vietqas elementārai loģikai," — uzskata Gasparjans.
Pēc viņa domām, nav saprotams, kāpēc politiķi izraugās tādu uzvedību īsi pirms vēlēšanām, mudina elektorānu nākt un konsolidēti balsot pret to, kas patīk valdībai.
"Man ir ļoti žēl, ka Gapoņenko un Lindermans ir cietumā. Un es saprotu, ka tas vēl nav viss, jo tagad arī visi pārējie vienmēr būs apdraudēti, — nav saprotams, kurš būs nākamais. Tas taču ir viegli: pateiksi kaut ko nepareizu, un pret tevi jau ierosinās krimināllietu. Un nevienu Eiropas Savienībā neinteresē notiekošais Latvijā," — piebilda politologs.