RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Ārzemniekiem, kuri interesējas par valodas situāciju Latvijā, ne vienmēr ir viegli saprast, kā tiek ierobežota krievu valodas izmantošana valstī. Lieta tāda, ka tieša ne valsts valodu aizlieguma vietā darbojas netiešo ierobežojumu sistēma, uzskata Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" partijas Vadims Faļkovs.
Par savu pozīciju šajā jautājumā viņš nolēma pastāstīt pēc strīdiem par Vācijas un Francijas kanāla Arte filmu "Kultūru sadursme Latvijā — bailes no krievvalodīgo mazākumtautības".
Kā raksta Vadims Faļkovs Facebook lapā, Latvijā ir pietiekami "jezuītiska" likumdošanas valodas politikas jomā.
"Likumā nav aizlieguma lietot krievu valodu. Likumā ir priekšraksts lietot latviešu valodu. Un jau par šā priekšraksta neievērošanu atbildīgām personām pienācās sods. Par latviešu valodas nelietošanu. Nevis par pašas krievu vai angļu valodas lietošanu," uzsvēra Faļkovs.
Likumdošanas normas tiek traktētas maksimālas valsts valodas izmantošanas labā. Ministru Kabineta noteikumos minēts, ka valsts iestādēs informāciju svešvalodā, izņemot latviešu valodu, var piedāvāt klientam, taču (lasi: tikai) pēc tam, kad viņš pats to palūgs. Pašvaldību un valsts iestādes drīkst sarunāties ar iedzīvotājiem (lasi: tikai) latviešu valodā.
"Par neievērošanu pienācās sods. Bet nekāda tiešā aizlieguma lietot citas valodas informācijā nav. Ir tikai netiešs no noteikumos rakstītā izrietošs. Bet sodāms," uzsvēra deputāts.
Šiem noteikumiem ir izņēmumi: informāciju citās valodās drīkst izmantot tūrisma vietās, ārkārtas gadījumos u.t.t.
"Īsāk sakot: ir atļauts lietot jebkuru valodu, ja tā ir latviešu. Ar izņēmumiem," noslēgumā saka Faļkovs.
Tieši ar šīm Latvijas likumdošanas sistēmas "īpatnībām" deputāts saista dažas neskaidrības Vācijas un Francijas telekanāla filmā.
"Vācu žurnālistiem, kuri ir audzināti uz Romiešu tiesībām, kur visi aizliegumi ir tikai tiešie, izprast šo sistēmu neizdevās," uzskata Faļkovs.
Faļkovs publicēja publikāciju trijās valodās — latviešu, krievu un vācu.