9. aprīlī triju Baltijas valstu līderi Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Turklāt Daļa Grībauskaite izpelnījās atsevišķu uzņemšanu Elizejas pilī.
Visu pārrunu galvenā tēma bija drošības jautājumi. Protams, tika apspriestas arī Eiropas vienotības problēmas un ekonomiskie jautājumi, taču drošība bija pirmajā vietā. Nedēļu iepriekš Vašingtonā baltieši lika Trampam teju vai nazi pie kakla ar prasību pamatīgi palielināt NATO, pārsvarā — ASV bruņotos spēkus reģionā, kā arī kardināli pastiprināt Baltijas valstu PGA sistēmu.
Principā, militārās drošības izvirzīšanās priekšplānā valstu vadītāju pārrunās nepārsteidz. Kādus ekonomiskās sadarbības jautājumus ASV un Francija var steigšus risināt ar trim limitrofiem? Arī ES vienotība no viņiem it nemaz nav atkarīga. No Vācijas — ir atkarīga, no Francijas — ir atkarīga, no Itālijas, Holandes, pat no Polijas ir atkarīga, taču nekādi ne no Baltijas.
Toties Baltija ir placdarms uzbrukumam Krievijai.
Baltija atdala Kaļiņingradas apgabalu no valsts pamatteritorijas. Militāra konflikta apstākļos ar NATO Krievija vienkārši būs spiesta izcirst koridoru uz Kaļiņingradu un bloķēt alianses spēku papildu kontingentu desantēšanās iespējas Baltijas ostās. Šai problēmai ir viens risinājums — Baltijā dislocētā NATO grupējuma totāla sakāve. Pēc pašu NATO ģenerāļu aplēsēm, Krievija spēj tikt galā ar tādu uzdevumu nedēļas laikā.
Diemžēl NATO acīs Baltijas zaudējums ir pieņemams. Jebkura konfrontācija paredz risku. ASV acīs Baltija, tāpat kā visa Austrumeiropa, Ukraina un Gruzija ir patēriņa materiāls. To zaudējums pats par sevi nav kritisks, svarīgi ir tikai tas, lai zaudējums būtu efektīvs.
Taču tas, kas ASV acīs ir pieļaujami zaudējumi kampaņas laikā, Baltijas valstīm ir dzīvības un nāves jautājums. Tās neiepriecina perspektīva kļūt par kaujas lauku. Vēl jo vairāk nacionālās valdības neiepriecina ātras un efektīvas okupācijas perspektīva. Tad varasvīriem vietas dzimtenē nebūs.
Baltijas valdības saskata vienu vienīgu iespēju saglabāties globālas konfrontācijas apstākļos — palielināt sava reģiona zaudējuma cenu ASV un ES acīs tiktāl, lai tās būtu spiestas to aizstāvēt visiem spēkiem.
Tā kā Baltijā nav nekā izcili neparasta, bez kā ASV un NATO nevarētu iztikt, zudumu vērtību Vašingtonas acīs var celt tikai tad, ja Baltijas valstīs būs dislocēts pēc iespējas zlielāks amerikāņu karavīru skaits. Aizstāvot savus karavīrus, Vašingtona aizstāvēs arī Baltiju.
Kāpēc Baltijas valstu līderi devās arī pie Makrona? Tāpēc, ka Makrons aktīvi atbalstīja ASV Sīrijā un pat draudēja nosūtīt turp Francijas spēkus. Attiecībās ar Krieviju Makrons pieturas pie daudz agresīvāka viedokļa nekā Merkele. Tātad bez Vašingtonas un Londonas (kas izstājas no ES) Parīze ir ietekmīgākais ES loceklis, kas atbalsta ASV un Lielbritānijas provokatīvo politiku attiecībās ar Krieviju.
Un šīs provokācijas faktiski jau nostādījušas pasauli uz kara robežas.
Baltieši sadzirdēja, pārdomāja un metās uz Vašingtonu un Parīzi izlūgties militāro aizsardzību. Tas ir Baltijā vairs netic tam, ka procesu būtu iespējams apturēt. Tāpēc arī lūdz amerikāņu okupāciju, lai izvairītos no Krievijas okupācijas.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.