RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija likusi bankām samazināt nerezidentu noguldījumu daļu līdz 5%. Uz kurieni no Latvijas bankām aizies Krievijas nauda, noskaidro Fontanka.ru.
Kopumā 11 Latvijas bankas, kuru bizness saistīts ar nerezidentu apkalpošanu, pārveido savu darbu. Tā, piemēram, Rietumu banka, kura ietilpst valsts banku TOP 5, līdz maijam slēgs 4 tūksrošu ārvalstu korporatīvo klientu kontus — tās ir aptuveni divas trešdaļas no to kopējā skaita. Iepriekš banka lika noguldītājiem pārvest savus līdzekļus no dolāriem uz eiro (uz mazāk izdevīgu procentu likmi).
Rigensis Bank ieviesa ierobežošanas tarifus jauniem ārvalstu klientiem: no 5. marta tas izskata dokumentus konta izveidošanai par 20 tūkstošiem eiro un atver to vēl par 5 tūkstošiem.
Kādēļ bankas to dara?
Bankas pilda Finanšu ministrijas prasības, kura uzdevusi kursu uz "nerezidentu" banku sektora samazināšanu no līdzšinējiem 34% līdz 5% no kopējā depozītu apjoma. Šis lēmums tika pieņemts uzreiz uz divu skandālu fona.
2018. gada februāra vidū Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN), kurš pakļaujas ASV Finanšu ministrijai, sāka turēt aizdomās Latvijas banku ABLV par naudas atmazgāšanu. Saskaņā ar tā datiem, banka sniegusi pakalpojumus sankciju kompānijām un veica nelegālas operācijas, kas saistītas ar Azerbaidžānu, Krieviju un Ukrainu, kā arī devusi kukuļus Latvijas ierēdņiem. Pēc tam banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Vienlaikus šim notikumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču sakarā ar aizdomām par kukuļa izspiešanu, savukārt Norvik bankas galvenais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apsūdzēja viņu korupcijā.
Cik stipri cietīs Krievijas noguldītāji?
Saskaņā ar Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, Krievijas klientu noguldījumu daļa Latvijas banku sistēmā 2017. gada beigās sastādīja 7,2%. Taču, pēc ekspertu domām, tieši noteikt šo līdzekļu apjomu nav iespējams, jo kontus atvērušas ofšoru kompānijas. Netiešs šo līdzekļu Krievijas izcelsmes apstiprinājums ir milzīgais naudas apjoms, kas izvests no Krievijas, uzskata portāla "Banki.ru" galvenā redaktora vietnieks Semjons Novoprudskis.
Saskaņā ar Krievijas CB datiem, no 2006. līdz 2017. gadam uz Latviju aizplūduši 14,7 miljardi dolāru. Pēdējos divus gadus Latvija ieņēma otro vietu pēc šādu pārvedumu apjoma no Krievijas, piekāpjoties vien Šveicei. Latvijas bankās strādāja daudz krievvalodīgo, un arī vairāku kredītiestāžu (Norvik, Rigensis, Expobank) īpašnieki ir ar Krieviju saistīti uzņēmēji.
"Latvijas bankas tika izmantotas ne tik daudz naudas izvietošanai depozītos, cik tranzīta transakcijām," saka VK "Finam" Aleksejs Koreņevs.
Kādēļ Krievijas noguldītāji glabā naudu Latvijā?
Latvija jau kopš 90. gadiem kļuva par Šveices analogu pēcpadomju telpā liberālās banku likumdošanas dēļ. Tā kā liekus jautājumus par līdzekļu izcelsmi vietējie baņķieri neuzdeva, viņu pakalpojumus labprāt izmantoja uzņēmēji, kuriem jāizved nauda uz ārzemēm vai droši jānoslēpj personīgos kapitālus, saka Semjons Novoprudskis. Turklāt runai nav obligāti jābūt par noziedzīgām shēmām.
"Latvijā ietaupījumus turēja normāli Krievijas biznesmeņi — veica norēķinus ar ārzemju partneriem, maksāja par bērnu izglītību," saka finanšu eksperts, investīciju grupas "Moskovskije partnjori" prezidents Jevgēnijs Kogans. Pēc viņa sacītā, viņus piesaistīja servisa kvalitāte.
"Latvieši, gluži kā vācieši, ir tieši un skaidri," saka viņš.
Vei pastāv alternatīva Latvijas bankām?
Kompānijas, kurām ir cieši biznesa sakari ar Latvijas partneriem un ir pārstāvēti šajā valstī, darīs visu iespējamo, lai paliktu Latvijā un neizraisītu aizdomas no pārbaudošo un kontrolējošo iestāžu puses, uzskata Aleksejs Koreņevs. Taču, ja vietējās bankas turpinās pastiprināt politiku, Krievijas kapitāls sāks pārplūst uz draudzīgākām valstīm, uzskata Jevgēnijs Kogans. Pēc ekspertu domām, par acīmredzamu Latvijas aizstājēju varētu kļūt Malta.
"Lieli Krievijas biznesmeņi, kuri tur galvā iespējamu sankciju pastiprināšanu un attiecību pasliktināšanos ar rietumiem, sākuši aktīvi iegūt šīs valsts pilsonību," saka Semjons Novoprudskis.
Krievijas kapitāli varētu aiziet arī uz Gruziju, un uz Baltkrieviju: Baltkrievijas bankas saņem arvien vairāk pieteikumu no tiem, kas vēlas pārvest savus noguldījumus no Latvijas.
"Bagātākajiem paliek Šveice un (pagaidām) Lielbritānija," uzskata Semjons Novoprudskis.
Vai tas ir izdevīgi Latvijai?
Ārvalstu noguldījumi sastādīja vairāk nekā trešdaļu no visiem depozītiem Latvijas banku kontos. Atteikšanās no tiem, pēc Latvijas varas iestāžu aprēķiniem, novedīs pie 5-7 miljardu dolāru zaudējumiem, kas būs nopietns trieciens banku sistēmai. ABLV pēc apsūdzības par naudas atmazgāšanu pārtrauca savu darbu, savukārt virkne banku paziņoja par personāla samazināšanu. Piemēram, Rietumu banka kopš gada sākuma atlaidusi 100 darbiniekus, kas sastādīja 15% no visa darbinieku štata.
Latvijas ekonomika ir stipri atkarīga no banku sektora, un problēmas tajā novedīs pie valsts IKP samazināšanās par vairāk nekā 5%, uzskata Jevgēnijs Kogans. Taču, zinot pat par šādām sekām, Rīga ir spiesta izpildīt ASV gribu, kuri tur to aizdomās par naudas atmazgāšanas atbalstīšanu.
"ASV kontrolē savu valūtu un var atslēgt vienu vai otru finanšu instanci no norēķiniem dolāros," saka eksperts. Rezultātā Latvija vispār var pazaudēt visas dolāru transakcijas, piebilst Aleksejs Koreņevs.