Sergejs Skripaļs par 100 000 dolāru nodevis britu izlūkošanas dienestam MI6 Krievijas aģentus. Krievijas tiesa viņam piesprieda 13 gadus ilgu cietumsodu, taču 2010. gadā viņš tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā un kopš 2010. gada dzīvoja pieticīgā mājā Anglijas dienvidos, stāsta franču interneta resurss Agora Vox, tekstu krievu valodā tulkoja InoSMI.
Lielbritānijas valdība nekavējoties paziņoja, ka Krievija, ļoti iespējams, saistīta ar atentātu, kaut gan policijas izmeklēšana tobrīd pat nav īsti sākusies. Argumentu vietā izskanēja apgalvojums, ka citu variantu neesot. Terēza Meja pieprasīja paskaidrojumus Krievijas valdībai.
Nesakritības
Neirotoksīns tika ātri identificēts, taču patlaban, trīs nedēļas vēlāk, mēs joprojām nezinām, ar ko tieši tika saindēti Sergejs un Jūlija Skripaļi.
Ja atmetīsim pie malas versiju, ka Krievijas specdienestu aģenti ir idioti, grūti iedomāties, ka viņi varētu atstāt tik pamanāmas pēdas, izmantojot Padomju Savienībā izstrādātu vielu, kuras sastāvs vairs nemaz nav noslēpums, jo programmas "Novičok" dalībnieks, zinātnieks Vils Mirzajanovs, emigrējis uz ASV un publicējis tās formulu savā grāmatā.
Turklāt ASV un Uzbekistāna strādāja ar šo vielu 90. gados. Rūpnīca, kura nodarbojās ar "Novičok" tipa toksīnu ražošanu, atradās Uzbekistānas pilsētā Nukusā un tika slēgta ar ASV dalību. Proti, Krievija nemelo, paziņojot, ka nekad nav ražojusi šo vielu. Tā ir pirmā nesakritība.
Tālāk: ja Lielbritānijai bija padomju "Novičok" paraugs, tai bija jāpaziņo par to Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), kas tā arī netika izdarīts. Turklāt militārā laboratorijā Porton Down, kurā strādā ap 3 000 darbinieku un kas atrodas dažu kilometru attālumā no Solsberijas (sakritība?), apgalvo, ka viņiem tas nekad neesot bijis. Kā tādā gadījumā var apgalvot, ka izmantotā viela tika ražota Krievijā?
Ja Lielbritānija sintezējusi "Novičok" Porton Down laboratorijā, no tā izriet, ka briti paši var to saražot. Šis aspekts ir ļoti svarīgs tālākajos apsvērumos.
Vēl viena nesakritība attiecas uz negadījuma datumu: nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām un trīs mēnešus pirms pasaules čempionāta futbolā, kas notiks Krievijā un kuram ir liela nozīme. Šāds skandāls nomelno Krievijas reputāciju brīdī, kad anglosakšu bloks meklē dažādus ieganstus apvainojumiem. Pēc Ļitviņenko lietas Maskavai jāsaprot, ka šāda veida akcijas rīko, lai maksimāli kaitētu Krievijai.
Ceturtā nesakritība attiecas uz motīvu. Nogalināt cilvēku, kurš nekādi neapdraudēja Krieviju un tika notiesāts vien uz 13 gadiem, — tas ir tīrais absurds. Pie tam vēl Skripaļs tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā, un, pieņemot, ka viena valsts sāks nogalināt atbrīvotus ieslodzītos, var gaidīt, ka citas izturētos tāpat. Tas pilnīgi neatbilst Putina filozofijai, kurš vienmēr ir ārkārtīgi piesardzīgs un dara visu, lai bez vajadzības nesaasinātu diplomātiskās attiecības ar Rietumiem.
Jūlija Skripaļa
No paša sākuma tas man bija nesaprotams. Nodevēja sodīšana, lai iebiedētu citus — to vēl varētu saprast, taču vienlaikus noslepkavot viņa meitu, kam ar to visu nav nekāda sakara — tas jau pavisam nenormāli. Kāpēc jānogalina Sergejs Skripaļs brīdī, kad ieradās viņa meita, lai arī viņa ciestu uzbrukumā?
Man nāk prātā tikai viens ticams izskaidrojums: tēvs pastāstījis Jūlijai kādu informāciju, un viņa arī bija jāapklusina. Tādā gadījumā viņa traucēja nevis krievu, bet britu specdienestiem.
Ilgas pēc mājām
Kā izriet no 15. marta Paris Match reportāžas, Sergejs Skripaļs mierīgi un vientulīgi dzīvoja ārpus vietējās sabiedrības.
66 gadus vecais vīrietis uzskatīja sevi par PSRS patriotu un noteikti domājis par to, kādā virzienā iet viņa dzīve. Viņš laikam ar skumjām atcerējās laikus, kad dzīvoja Maskavā, savā ģimenē.
2012. gadā bijušais pulkvedis ilgi runājās pa telefonu ar Krievijā palikušo bērnības draugu Vladimiru Timoškovu. Pastāstīja, ka nožēlo izdarīto un ka viņam ir grūti dzīvot tālu no bērniem, mātes (viņa ir ļoti slima), brāļiem un citiem tuviniekiem. Pēc Skripaļa teiktā, viņš esot uzrakstījis vēstuli Vladimiram Putinam, lūdzot piedošanu un iespēju atgriezties dzimtenē. Par to ziņoja BBC.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza, ka vēstule būtu saņemta, taču tas nenozīmē, ka tā netika nosūtīta. Tas liecina, ka Vladimirs Putins vai nu nav saņēmis vēstuli, vai nu negrib atzīt kādu taktisko apsvērumu dēļ.
Pašlaik 2018. gadā, 13 gadus pēc aizturēšanas, Sergejs Skripaļs droši vien domāja: ja viņš būtu palicis cietumā, tagad jau būtu samaksājis visus parādus, un varētu mierīgi dzīvot savā dzimtenē.
Iespējams, viņš spēra jaunus soļus, lai atgrieztos Krievijā ar Jūlijas palīdzību. Par to tā vai citādi kļuvis zināms amerikāņu un britu specdienestiem. Varbūt no kādas rietumvalsts vēstniecības Maskavā. Jūlijas līgavaiņa māte neatbalstīja dēla kāzas ar nodevēja meitu. Viņa ieņem augstu amatu Krievijā, un, ja Jūlija izstāstīja visu savam līgavainim, šī informācija varēja nonākt arī nākamās vīramātes ausīs. Vai varētu būt tā, ka viņa slepeni informējusi ASV vai Lielbritānijas vēstniecību?
Kāpēc nogalināt Skripaļu?
Sergejs Skipaļs parakstīja atzīšanos, un pēc prāvas nekādu labumu vairs nest nevarēja. Tas pats attiecas arī uz britiem: tie nevarēja saņemt no viņa nekādu jaunu informāciju. Lai nu kā, taču laikā, kad viņš dzīvoja Anglijā, pie viņa noteikti griezās MI6, lai piedalītos organizētu operācijas vai saņemtu konsultācijas.
Piemēram, viņam bija cieši sakari ar bijušo MI6 aģentu Kristoferu Stilu (Christopher Steele), kurš saņēmis naudu no ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vai viņas fonda, lai sameklētu kompromitējušu informāciju par toreizējo prezidenta kandidātu Donaldu Trampu. Par to var palasīt britu laikrakstā The Telegraph.
Ja Skripaļs atgrieztos dzimtenē, viņš varētu nodot interesantas ziņas Krievijas specdienestiem. Arī tas varētu būt pietiekams iemesls Skripaļa un viņa meitas slepkavībai, kura noteikti zināja pārāk daudz.
Beidzot mums ir ticams paskaidrojums atentātam pret Jūliju, turklāt šajā gadījumā runa nav par Krievijas aģentiem. Šajā posmā es nevaru nepieminēt Krievijas disidentu Borisu Berezovski, kurš, ja baumas ir patiesas, arī lūdzis piedošanu un izteicis vēlēšanos atgriezties.
Neirotoksīna izcelsme
Hipotēze par to, ka Jūlija to piegādājusi savā bagāžā, nav pat kritikas vērta. Vai varat iedomāties, ka FDD varētu pieļaut veselas lidmašīnas saindēšanās risku viena bijušā pulkveža – nodevēja dēļ, kurš pat vairs neapdraudēja valsti? Protams, ne, pat ja operācijā iesaistīti bezatbildīgākie aģenti.
Viela varēja nokļūt Lielbritānijā diplomātiskajā bagāžā, taču glabāt toksīnu vēstniecībā ir milzīgs risks. Turklāt, lai to pielietotu, vajadzētu sūtīt speciālistus, kas nepaliktu nepamanīts. Tādējādi maz ticams, kas "Novičok" tika piegādāts no Krievijas.
Pie tam krieviem nāktos sintezēt jaunu toksīnu, jo padomju laiku krājumi neglabājas Krievijas teritorijā. Tas šķiet maz ticams, jo tolaik viņi nodarbojās ar PSRS ķīmisko ieroču krājumu likvidāciju OPCW uzraudzībā.
Lielbritānija varētu iegūt "Novičok" paraugu, kad amerikāņi likvidēja rūpnīcu Nukusā 1990. gados. Nav zināms, vai tas notika OPCW uzraudzībā vai nē. Nav izslēgts, ka varētu tikt pielietots Rietumos saražotais "Novičok", jo tā formula ir zināma, un to var sintezēt daudzas laboratorijas. Turklāt, atsakoties sniegt Krievijai paraugu (kas ir saistību pārkāpums), Lielbritānijas valdība neļauj tai attaisnoties.
Noslēgums
Lai ko stāstītu Terēza Meja, pastāv arī citas pēdas, ne tikai Krievija vien. Ja Krievijas izlūkdienesti ir spējīgi izdarīt tādu noziegumu, tas pats attiecas uz britu, amerikāņu un franču specdienestiem.
Nav vērts cerēt, ka Sergejs un Jūlija atveseļosies. Viņu nervu funkcijas ir iznīcinātas, un pret šo vielu nav pretindes, kā parasta toksīna gadījumā. Viņi joprojām ir dzīvi, tikai pateicoties intensīvajai terapijai un medicīniskai aparatūrai, piemēram, mākslīgās elpošanas aparātiem. Viņi nekad vairs nevarēs pastāstīt par notikušo un apliecināt Sergeja vēlmi atgriezties Krievijā.
Terēza Meja ir pārāk aizrāvusies savās apsūdzībās un vairs nevar atkāpties. Ja šajā rakstā izvirzītā hipotēze ir pareiza, protams, personīgi viņa nebija pasūtītāja, bet uzticējās dienestu atskaitēm. Šādus lēmumus parasti pieņem zemākā, piemēram, iekšlietu vai specdienestu vadības līmenī. Nav grūti iedomāties, kā iekšēja izmeklēšana šīs hipotēzes apstiprinājumam ir neiespējama, jo Lielbritānija līdz ar to varētu apdraudēt savu drošību.
Borisa Džonsona (Boris Johnson) izlēcieni ir vienkārši smieklīgi. Viņš izmanto šo situāciju, lai ļautu vaļu savai patoloģiskajai rusofobijai, taču, pazīstot šo personāžu, var droši apgalvot, ka viņš ir pēdējais, kuru informē britu specdienesti.
Krievija arī sākusi izmeklēšanu. Ja Sergejs Skripaļs vai viņa meita ir kaut ko darījuši, lai viņš varētu atgriezties valstī, informācija par to būs uz Putina galda, kurš pieņems lēmumu, kā to labāk izmantot. Kā vienmēr, viņš atstās pretiniekam (parasti viņš to sauc par "partneri") atvērtās durvis, lai tas varētu iziet, saglabājot pašcieņu.