RĪGA, 25. marts — Sputnik. Lietuvas prezidente Grībauskaite varētu ieņemt augstu amatu Eiropas Savienības struktūrās, neskatoties uz to, ka pati Lietuvas valsts vadītāja pagaidām nesaka neko par saviem plāniem, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Parlamentskaja Gazeta" un LRT.
Grībauskaite nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās, kuras notiks 2019. gada maijā, jo viņa jau ir bijusi prezidente divus termiņus, nākotnē jau bijusī prezidente centīsies ieņemt premjerministra krēslu.
Formāli, saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju, šis amats ir pat ietekmīgāks, nekā prezidenta. Taču tieši Grībauskaite, izmantojot, tostarp, kontroli pār spēka struktūrām, pārņēma savās rokās lielāku varu, nekā tas paredzēts likumā, atzīmē izdevums.
Taču gadījumā, ja esošā Lietuvas līdere patiešām vēlēsies ieņemt Ministru Kabineta vadītāja amatu, viņu gaida noteiktas grūtības. Pirmām kārtām, viņai būs nepieciešams saņemt Seima deputātu vairākuma atbalstu, kurš izvēlas galveno kandidātu šim amatam, un turklāt jāizvirza prezidenta amatam "savu cilvēku" — jo tieši prezidents Lietuvā apstiprina valdības vadītāju. Pēdējais gājiens Grībauskaitei varētu neizdoties, jo "prezidentu Lietuvā, lai gan arī ar politisko tehnoloģiju piemērošanu, izvēlas tauta", teikts rakstā.
Līdz ar to iespējams arī otrs variants — Grībauskaite nolems atstāt Lietuvas politiku un centīsies ieņemt augstu amatu Eiropas Savienības struktūrās, pastāstīja LRT bijušais Lietuvas premjerministrs, bijušais konservatoru līderis Andrjus Kubiļus.
Amatu skaitā, uz kuriem varētu pretendēt Lietuvas valsts līdere, ir Eiropas Savienības prezidenta amats, Eirokomisijas vadītāja amats, jo nereti šajos amatos ievēla vadītājus no nelielām ES valstīm vai jaunajām dalībvalstīm.
Šāds viedoklis pastāv arī bijušajam Lietuvas premjeram Ģediminam Ķirķilam. Viens no reālākajiem amatiem Daļai Grībauskaitei ir ES prezidenta amats, kuru kopš 2014. gada ieņem bijušais Polijas premjers Donalds Tusks, uzskata Ķirķils.
Pēc bijušā Eiropas Savienības vēstnieka Krievijā, bijušā Lietuvas ĀM vadītāja Vīgauda Ušacka sacītā, Grībauskaite varētu pretendēt arī Eiropas Savienības finanšu ministra amatam, ja tas tiks izveidots. Par pamatu šādiem piedāvājumiem Ušacks uzskata to, ka Lietuvas prezidente iepriekš bijusi republikas finanšu ministre.
Kā atzīmē izdevums, līdzīgas prognozes tika izteiktas jau 2013. gadā, kad Lietuva bija ES prezidējošā valsts. Daudzi politologi uzskatīja, ka pēc prezidentūras gada Grībauskaite pretendēs ES prezidenta amatam. Taču decembrī notika neveiksmīgs "Austrumu partnerības" samits, kurā bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas vienošanos ar ES, savukārt vēlāk izraisījās Ukrainas krīze, savukārt Grībauskaite tomēr balotējās Lietuvas prezidenta vēlēšanās 2014. gadā.