Pēc provalstisko militāro vienību sastāvā esošo Krievijas pilsoņu bojāejas amerikāņu koalīcijas aviācijas uzlidojumā Krievijas Valsts domes deputāti nosūtīja Ministru kabinetam likumprojektu par privātu militāro kompāniju legalizāciju.
Debates un saskaņošana VD, valdībā un ekspertu aprindās ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Problēma ir daudzšķautņaina un attiecas uz PMK funkcijām un statusu ne tikai Sīrijā.
Jebkurai karadarbībai jābūt reglamentētai. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, cik svarīgi ir likumā regulēt PMK formātu. Turklāt valsts neapšaubāmi atbild par savu pilsoņu drošību un veselību, kuri riskē ar savu dzīvību tās interesēs.
Atbildības zonas
It kā jau visiem ir skaidrs: nepieciešama PMK tiesiskā integrācija, sinhronizācija ar varasiestādēm un valsts prioritāšu sistēmu. Likumprojekts paredz PMK uzdevumus un ierobežojumus, kā arī sociālās garantijas gan Krievijā, gan citās valstīs. Ļaunums slēpjas citur.
Likumprojekts nosaka, ka PMK var piedalīties karadarbībā ārvalstīs tikai ar Krievijas Aizsardzības ministrijas atļauju. Taču uz vadošo lomu un kontroles funkcijām pretendē arī citas varas struktūras, jo PMK ir kvalitatīvi jauns iespēju logs. Ļoti grūti atrast starpresoru kompromisu, racionāli sadalīt atbildības zonas.
Starp citu, amerikāņi organizatoriski un finansiāli integrējuši savas PMK katrā ieinteresētā struktūrā (kā apakšuzņēmējus), vienalga, vai tas būtu Pentagons, CIP vai kāds cits "kantoris".
Uzbrukums Eifratas ielejā
Krievijas AM rīcībā esošā informācija liecina, ka amerikāņu uzbrukumu 7. februārī izsaukušas "ar Krievijas operatīvās grupas komandieriem nesaskaņotas Sīrijas zemessargu darbības izlūkošanas un meklējumu jomā Salhijaka apdzīvotajā vietā". Zaudējumu jautājumā AM viedoklis ir viennozīmīgs: šajā dienā Deir ez Zoras provincē Sīrijā astoņus kilometrus uz austrumiem no saskaņotās konfliktu novēršanas līnijas gar Eifratas upi krievu karavīru nebija.
Kremlis un Ārlietu ministrija lūdza žurnālistus un sabiedrību nerīkoties ar kļūdainiem datiem par Krievijas pilsoņu bojāeju. Tomēr dūmu bez uguns nemēdz būt. Domājams, PMK nodalas Sīrijā patiešām nokļuvušas notikumu epicentrā un cietušas zaudējumus.
Kļuvuši zināmi vairāki bojāgājušo un ievainoto uzvārdi, kā arī sākotnējie apstākļi. Tādus faktus nenoslēpsi, tos reālā laika režīmā publisko vispasaules informatīvais tīmeklis. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Džeims Metiss paziņoja, ka "Sīrijas demokrātiskie spēki", kuri notur pozīcijas Sīrijas ziemeļaustrumos, un amerikāņu spēki bijuši spiesti atklāt uguni, lai atvairītu Sīrijas provalstisko spēku uzbrukumu kurdu štābam, kurā it kā esot bijuši amerikāņu padomnieki.
ASV periodiski uzbrūk Sīrijas spēkiem, ja tie pietuvojas amerikāņu pozīcijām. Nesamērīgo reakciju 7. februārī iespējams skaidrot ne tikai ar sadales zonas robežām un drošības pasākumiem.
Sakrālā atradne
Reiz Eifratas labajā krastā amerikāņi atklāja naftas atradni un uzbūvēja naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR). Vēlāk uzņēmumu nacionalizēja Damaska, pēc tam to ieņēma ISIS kaujinieki. 2017. gada nogalē par militāro palīdzību pateicīgie kurdi no jauna atdeva (de facto) rūpnīcu amerikāņiem, kuri neplāno atdot dabas bagātības Sīrijas Arābu republikas (SAR) likumīgajai valdībai.
Pentagona pārstāvji parasti brīdina kolēģus no Krievijas par uzbrukumiem Sīrijas karaspēkam (kurā pastāvīgi strādā Krievijas kara padomnieki). 7. februārī sīrieši un PMK varēja doties uzbrukumā, kas nebija saskaņots ar Krievijas komandieriem, un KF grupējuma štābs par šo lokālo operāciju nebija informēts. Tiesa, pat precīza informācija par pretinieka kolonnu sastāvu diezin vai būtu mainījusi amerikāņu reakcijas raksturu. Nafta ASV acīs ir sakrāla lieta.
Dārgs lauks
Patlaban privātās militārās kompānijas atrodas ārpus tiesiskā lauka. Lai arī likumprojekti par PMK legalizāciju Valsts domē iesniegti četras reizes — no 2014. līdz 2016. gadam. Pie tam Krievijā paredzēta kriminālatbildība par algotņa darbību.
Starptautiskās tiesības neaizsargā valstu suverenitāti un neatkarību, kuru teritorijā rīkojas PMK. Un tomēr pašlaik pasaulē strādā vairāk nekā 3 tūkstoši privāto militāro kompāniju.
ANO dati liecina, ka privāto militāro pakalpojumu eksporta apjoms sasniedz 100 miljardus dolāru gadā. Arī Krievijā tūkstošiem karavīru ar kaujas pieredzi pēc atvaļināšanas dotu priekšroku labi pazīstamam un legālam biznesam, kas nestu labumu ģimenei (vidēji — 200 tūkstoši rubļu, aptuveni 2800 eiro mēnesī) un valstij (pozīciju nostiprināšanās ģeopolitiskās turbulences zonās).
Domāju, valsts pārāk ilgi vērtē šo instrumentu. Turklāt, pēc būtības, PMK vienības Sīrijā pilda tos pašus uzdevumus, kas nosprausti Gaisa kosmisko spēku un Jūras kara flotes grupējumiem.
Normatīvo aktu bāze dotu iespēju oficiāli piesaistīt privāto kompāniju darbiniekus kontrteroristiskajās operācijās ārzemēs, sabiedroto valstu suverenitātes aizsardzībai pret ārējo agresiju, gāzes un naftas atradņu vai dzelzceļa aizsardzībai daudzos "karstajos" punktos uz Zemes (neoficiāli Krievijas PMK tajos atrodas).