Politika

Rinkēvičs: Putinu pārvēlēs, KF attiecības ar Latviju nemainīsies

Latvija turpinās savu dialogu ar Krieviju un nemirs badā, ja izbeigsies eironauda pēc 2020. gada, solījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sputnik

RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Politiskās attiecības starp Krieviju un Latviju pēc 2018. gada prezidenta vēlēšanām KF nemainīsies, pārliecināts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tomēr viņš uzskata par iespējamām izmaiņas kaimiņvalsts ekonomikā.

Ceturtdien, 25. janvarī, ĀM vadītājs piedalījies ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā. Tajās tiek apspriestas aktuālākas problēmas Krievijas un Latvijas attiecībās, kā arī Latvijas loma Eiropas Savienībā.

Attiecības ar Krieviju

Pēc ārpolitikas resora vadītāja domām, nākamajās prezidenta vēlēšanās Krievijā uzvarēs pašreizējais valsts vadītājs Vladimirs Putins. Rinkēvičs negaida izmaiņas attiecībās starp Krieviju un Latviju pēc vēlēšanām.  Tomēr kaut kas varētu mainīties kaimiņvalsts ekonomikā, paziņoja Rinkēvičs Latvijas radio ēterā pirms sēdes.

NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam

Tieši debatēs Saeimā ministrs noradījis, ka, lai arī Krievija esot Latvijas kaimiņiene, divu valstu vērtības tomēr nesakrīt.

"Mēs apzināmies, ka Krievija mums ir tuva ģeogrāfiski, taču vērtību ziņā — ļoti tālu. Tādēļ attiecības ar šo valsti tiek veidotas, gan īstenojot dialogu, kur tas ir iespējams, gan iestājoties par atturēšanas un sankciju politiku pret Krieviju tik ilgi, cik ilgi Krievija pārkāps starptautiskās tiesības un citu valstu suverenitāti," — citē Rinkēviča vārdus ĀM vietne.

Pēc ministra teiktā, starptautiskās tiesības garantē valstu teritoriālo neaizskaramību, un Latvijai ir izšķiroši svarīgi, lai šis princips tiktu ievērots, jo tas ir cieši saistīts ar Latvijas drošību.

"Latvija vienmēr un arī turpmāk iestāsies par Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību," — paudis Rinkēvičs, uzsverot, ka arī turpmāk Latvija konsekventi ievēros Krimas ar Krieviju atpakaļapvienošanas neatzīšanas politiku, ko viņš nosauca par "prettiesisku aneksiju".

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gada martā, kad plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.

Moldova pieprasa no Krievijas miljardus par Piedņestras "okupāciju"

Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem likumiem un ANO Nolikumam, nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju. Kremlī vairākkārt uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

Turklāt ministrs atzīmējis, ka dialogs ar KF netika pārtraukts praktiskas sadarbības jautājumos. 

"Pērn tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti. Tas ir liels solis ne tikai Latvijas drošības stiprināšanā, bet ir arī nepieciešamība efektīvai cīņai ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību. Sakārtota robežlīnija ir nepieciešama, lai Latvija varētu pilnvērtīgi sargāt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu," — noradījis Rinkēvičs.

Eiropas nauda

Kas attiecās uz Baltijas valsts lomu Eiropas Savienībā, pēc ministra teiktā, ir svarīgi, lai diskusijās par ES nākotni Latvijas balss arī tiktu sadzirdēta. Turklāt ir jāgatavojas pārrunām ar ES par budžetu, kas, pēc ministra domām, nemaz nebūs vieglas.

Iepriekš intervijā Latvijas Vēstnesis Rinkēvičs atzīmējis, ka budžeta sarunu procesu padara daudz "jautrāku" trīs aspekti. Pirmkārt, "Brexit", kura dēļ nākamais budžets būs mazāks. Otrkārt, pietiekami daudz jaunu izaicinājumu, kuriem būs nepieciešami ES līdzekļi, — ārējo robežu drošība, migrācijas jautājumi, aizsardzības spēju stiprināšana, teica ministrs. Trešais aspekts ir tradicionāls: donorvalstis, kuras iemaksā vairāk kopējā budžetā, nav gatavas maksāt vairāk, lai apmierinātu minētās prasības un segtu "Brexit" radīto deficītu. Savukārt saņēmējvalstis nav gatavas atkāpties no savām pašreizējām pozīcijām.

"Kā redzat, vienprātība šobrīd valda tikai vienā jautājumā — neviens nav gatavs maksāt vairāk un neviens nav gatavs saņemt mazāk," — rezumējis Rinkēvičs.

Turklāt ministrs paudis, ka "nav arī tā, ka no 2020. gada, kad beigsies līdzšinējais ES budžeta periods, Latvijā Eiropas naudas vairs nebūs, un mēs nomirsim badā."

"Ir skaidrs, ka būs jaunas programmas, tiks pārskatītas tagadējās un būs jāsalāgo "Brexit" radītais iztrūkums, valstu nevēlēšanās maksāt vairāk un saņemt mazāk, kā arī jaunās iniciatīvas. Tātad diskusijas par nākamo daudzgadu budžetu būs ļoti, ļoti sarežģītas, taču prasība, par ko stingri iestāsimies jebkurā gadījumā, ir finansējuma saglabāšana dzīves līmeņa izlīdzināšanai ES, kas Latvijas gadījumā ir būtiski arī tādēļ, lai samazinātu cilvēku aizplūšanu no valsts," — teicis ministrs.