RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Pasaules dabas fonds (WWF) kopā ar Vācijas Dabas aizsardzības savienību pieprasa vācu politiķiem atturēties no gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības projekta, vēsta RT ar atsauci uz avīzi Der Tagesspiegel.
Ekologi vērsušies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Kristīgi Sociālās savienības (KSS) priekšsēdētāja Horsta Zēhofera un Sociāldemokrātiskās partijas (VSDP) līdera Martina Šulca ar paziņojumu, kurā teikts, ka gāzesvads ir "strupceļš klimata politikā".
"(Gāzesvads — red.) apdraud trauslo Baltijas jūras ekosistēmu un iedzen mietu solidaritātes un uzticības starpā Eiropas Savienības ietvaros," atzīmēja vēstulē.
Ekologi paziņoja, ka ir gatavi cīnīties tiesā par "Ziemeļu straumes 2" celtniecības aizliegšanu.
Projekts paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardos kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai.
Baltijas reģiona valstis, kā arī Krievija, Vācija, Somija, Zviedrija un Dānija rīkoja starptautiskas konsultācijas par "Ziemeļu straumes 2" potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi. Komentārus, kuri tika uzklausīti konsultāciju gaitā, ir jāņem vērā piecām valstīm, caur kuru ūdeņiem ies gāzesvads, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai īpašu nosacījumu noteikšanu projekta īstenošanai.
Tā, piemēram, Igaunija izteica piezīmes par to, ka spridzināšanas darbi, veicot gāzesvada "Ziemeļu straume 2" iegremdēšanu, it kā "var bojāt roņu dzirdes orgānus", kuri mīt Somijas līcī. Igaunijas Vides ministrija pievērsa uzmanību tam, ka jūras zīdītāju apdraudēšanai ir jābūt novestai līdz minimumam.
Lietuvā izteica raizes, ka celtniecības darbu laikā varētu tikt bojāti ķīmisko ieroču apbedīšanas vietas, kuras saglabājušās Baltijas dzelmē kopš Otrā pasaules kara laikiem.
Projekta apspriešanas gaitā vācu Štrālzundes pilsētā klausīšanās piedalījās Vācijas zemes un komunālo iestāžu pārstāvji, sabiedrības organizācijas, kā arī parasti iedzīvotāji. Izskatīšanai klausīšanās tika iesniegts ap 200 projekta sūdzību, iebildumu, piedāvājumu. Klausīšanās laikā kompānija Nord Stream 2 AG nodemonstrēja savas izstrādātās tehnoloģijas, kuras tika uzkrātas pirmā gāzesvada "Ziemeļu straume" ierīkošanas laika.
Divpadsmitajā decembrī aģentūra dpa paziņoja, ka vācu Štrālzundes pilsētas kalnu iestāde (Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālā zeme) izteica daļēju atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecības atļauju. Runa ir par celtniecības darbiem uz kontinentālā šelfa daļas, kas attiecas uz Vāciju.
Somijas premjerministre Juha Sipile pēc Krievijas un Somijas pārrunu rezultātiem septembra beigās paziņoja, ka Helsinki neitrāli izturas pret "Ziemeļu straumes projektu 2" no ekoloģijas viedokļa.
Krievijas posms
Krievijā 60 dienu ilgās "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada ietekmes izvērtēšanas atskaites projekta sabiedriskā apspriešana noslēdzās oktobrī.
Nord Stream 2 noteica kā vēlamu "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecības variant caur Narvas līci. Tādā gadījumā gāzesvads ies caur Kurgaļskas dabas lieguma teritoriju. Cits variants — celtniecība uz Sojkinas pussalas Kolganpjas raga rajonā. Sabiedrības uzklausīšanas laikā sakarā ar projektu ekologi izteica raizes par izvēlēto maršrutu un uzstāja uz alternatīvas gāzesvada trases.
Kompānija ņēma vērā ekologu piezīmes un piedāvāja izmantot caurules ierīkošanas tehnoloģiju, kuras izmantošanas gadījumā ietekme uz dabas lieguma apkārtējo vidi ir minimāla. "Saskaņā ar kompleksās analīzes rezultātiem, mēs piedāvājam izmantot trench-box tehnoloģiju, kura ļaus novest pie minimuma ietekmi uz apkārtējo vidi," pateica Presidskis.
"Tehnoloģija neparedz smagās celtniecības tehnikas izmantošanu un metināšanas darbu veikšanu celtniecības posmā. Trubu sametināšana notiks uz speciāla kuģa. Pēc tam trubas tiks ievilktas ar trench-box izmantošanas palīdzību iepriekš sagatavotajā tranšejā. Kā rezultātā dabas lieguma teritorijā visvērtīgākajā zonā ietekme tiks radīta 30 metru (platā — red.) joslā," atzīmēja viņš. taču standarta tranšejas platums gāzesvadu celtniecības laikā ir 82 metri.
Gazprom direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs, savukārt, atzīmēja, ka kompānija iegulda ļoti lielus līdzekļus ekoloģijas aizsardzībā "Ziemeļu straumes 2" celtniecības gaitā.
"Ļoti lielu naudu ieguldām šī projekta — "Ziemeļu straumes 2" ekoloģiskajā aizsardzībā, ļoti lielus līdzekļus," pateica Zubkovs, uzstājoties forumā "Pēterburgas dialogs" novembra beigās.
Desmitajā novembrī kompānija Nord Stream 2 AG iesniedza dokumentus "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecībai valsts ekoloģiskajai ekspertīzei. Ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienu sakarā ar "Ziemeļu straumes 2" Krievijas posma celtniecību plānots izsniegt janvāra beigās.