RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Sarunā ar avīzi "Segodņa" Nikolajs Zlobins — ASV un Krievijas politologs, vēsturnieks, publicists, Globālo interešu centra prezidents (ASV), politikai, vēsturei, Krievijas un ASV attiecībām veltītu grāmatu autors, paskaidroja, kāda iemesla dēļ ASV ignorē mazākumtautību tiesību pārkāpumus Latvijā.
- Pašās Savienotajās Valstīs attieksme pret jebkuru minoritāšu — nacionālo, seksuālo, reliģisko utt. — tiesībām ir ļoti vērīga, tās tiek rūpīgi ievērotas. ASV Valsts departaments seko situācijai arī citās valstīs un bieži tās kritizē. Taču ne reizi Valsts departaments nav kritizējis nepilsoņu sistemātisko diskrimināciju Latvijā. Taču patlaban tiek apspiestas visu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības — neskatoties uz mazveida protestiem un neņemot vērā vecāku tiesības, pieņemts lēmums pārvest visas bilingvālās skolas uz latviešu mācību valodu. Kāpec vienās valstīs minoritāšu tiesību parkāpšana ir nepieļaujama un noved pie sankcijām vai pat militārām operācijām pret tām, bet uz citām valstīm ASV vienkārši piever acis?
— Tā, neapšaubāmi, ir nopietna pretruna ASV politikā, jo amerikāņi demokrātiju vispirms uzskata par līdztiesību, un amerikāņu demokrātijas pamatā ir nostādne par to, ka ikviens vairākums ir mazākumu kombinācija: sievietes, bērni, izglītotie, neizglītotie, slimie, veselie, melnie, baltie, meksikāņi — tās visas ir minoritātes, taču kopumā tās dažādos aspektos veido vairākumu. Tas ir, jebkuru vairākumu veido mazākumi. Tāpēc, saskaņā ar amerikāņu loģiku, jebkuras minoritātes tiesības ir principiāli svarīgas. Un viņi vienmēr un visur aizstāv mazākuma tiesības. Tas, ka tas nenotiek Baltijas valstu aspektā, neapšaubāmi, ir pretruna ASV politikā, ko izskaidro vairāki iemesli, tostarp arī daži no tiem, ko jūs jau pieminējāt savā jautājumā.
Ne savā valstī, ne citur pasaulē amerikāņi neuzskata nepilsoņus par minoritāti, kam ir iespēja pilnvērtīgi piedalīties tās vai citas valsts dzīvē. Nepilsoņiem ASV ir pavisam citas tiesības nekā amerikāņiem — gan finansiālās, gan materiālās, gan sociālās, gan politiskās, gan ideoloģiskās, gan jebkādas citas. No amerikāņu loģikas viedokļa, valsts nepilsoņi nav pilnvērtīga minoritāte, un ar to nekas nav darāms. Viņi saka: kļūstiet par amerikāņiem, tad saņemsiet visas iespējas, ko iegūst jebkura minoritāte ASV. Taču pagaidām jūs mums esat sveši, un jums nebūs nekādu iespēju ietekmēt politisko dzīvi valstī.
Pie tam — ko nu tur slēpt — visi saprot, ka minoritātes Baltijas valstīs, nepilsoņi, pārsvarā ir krievvalodīgie, un vispārējais Krievijai naidīgais noskaņojums, neapšaubāmi ietekmē Savienoto Valstu politiku arī šajā jomā. Pastāv viedoklis, ka visi krievvalodīgie bijušajās padomju republikās veido piekto kolonnu, tāpēc pret viņiem jāizturas piesardzīgi.
Turklāt Vašingtona izdara likmi uz politisko sadarbību ar Baltijas valstu vadību — tā ir tālākā ASV, NATO ietekmes fronte, un Vašingtona, protams, neradīs plaisu savā visai ciešajā sadarbībā, gandrīz vienotībā ar Baltijas republiku politisko vadību. Droši vien, būtu iespējams panākt no kāda ASV senatora, kongresmeņa vai politiķa līdzjūtības vai atbalsta vārdus, taču esmu pārliecināts, ka politika Baltijas valstu nepilsoņu aspektā diemžēl nemainīsies — tas ir ārpus politiskās tolerances robežām.