Iespējams, Ukrainas karadarbības teātrī drīz varētu parādīties amerikāņu "Abrams", britu "Challenger", vācu "Leopard", francūžu "Leclerc". To salīdzinājums ar krievu galveno tanku T-90 "Proriv" neliecina par labu kolektīvo Rietumu militārajām tehnoloģijām un potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Aktīvā karadarbība Ukrainā vēlreiz atlikusi uz vēlāku laiku bezpilota aviācijas un tīklcentrisko speciālo uzdevumu vienību dominēšanas militārās doktrīnas. No otras puses, mīti pat NATO prettanku granātmetēju "Javelin" un NLAW spēku izrādījušies pamatīgi pārspīlēti. Dažādi dati liecina, ka bruņutehnikas zaudējumi PTRK un mīnu apšaudēs nepārsniedz 10%. Tanki T-72 un T-90 ir efektīvs un uzticams Krievijas spēku instruments cīņā ar Kijevas režīma kaujiniekiem. Iespējama arī tikšanās ar NATO analogiem.
Salīdzinot Krievijas tanku kvalitāti ar ārvalstu tās pašas paaudzes bruņutehniku, par pasaulē labāko sērijveida mašīnu uzskata T-90 (pēdējo divu gadu desmitu "olimpiskais čempions"), no konveijera nonākuši vairāk nekā divi tūkstoši tanku. Ne velti T-90 ražotnes pēc licences izveidojušās arī Indijā. Savu rūpnīcu T-90M montāžai plāno atklāt Ēģipte. Mašīnu sekmīgi ekspluatē Azerbaidžānas, Alžīras, Armēnijas, Vjetnamas, Turkmenistānas, Ugandas, Irākas armijas. Kuveita un Saūda Arābija pagaidām vērtē tehniku, Krievijas AM iepriekš plānoja saņemt apmēram 400 tankus T-90M.
T-90 "Proriv" galvenais ierocis ir 125 mm gludstobra lielgabals 2A82 ar darbības rādiusu līdz 4 km, vadāmās prettanku raķetes "Refleks" ar lāzera tēmēkli – 5 km (var notriekt helikopterus), šķembu-fugasa lādiņi pa ballistisko trajektoriju pārvar līdz 10 km. Pie tam PTVR bruņojumā ir tikai Krievijas tankiem un vācu "Leopard", taču ārvalstu konkurentu lielgabala šāviena attālums nepārsniedz 3 km. Pārspēks ir neapšaubāms.
Tankam ir pats zemākais siluets starp visām mūsdienu bruņumašīnām, tomēr tas ir saņēmis dinamiskās bruņas "Relikt" (pret zemkalibra šāviņiem, kas var caursist bruņas). Korpusa un tornīša priekšējās daudzslāņainās bruņas ir ekvivalents vairāk nekā pusmetru biezām homogēnajām bruņām. Noturību pret zemkalibra lādiņiem vērtē kā 850 mm bruņu tērauda ekvivalentu. Mašīna integrēta taktiskās vadības tīklcentriskajā sistēmā "Sozvezdije M2" (iespējams saņemt informāciju par mērķiem no komandpunkta vai bezpilota aviācijas).
Krievijas T-90 ir salīdzināms ar konkurentiem ātruma un nobraukuma ziņā, taču pārspēj tos uz nelielo gabarītu un masas rēķina (iespējama transportēt pa dzelzceļu un pārvietot pa tiltiem Austrumeiropā).
Rietumu speciālisti atzīmēja, ka T-90 ir pārāk attīstīts, lai piederētu pie trešās paaudzes. Izcilās īpašības padarījušas T-90 par populārāko un vislabāk pārdodamo tanku pasaulē. Cena par vienību – apmēram 4,5 miljoni dolāru (NATO analogi maksā pusotru vai divas reizes dārgāk).
NATO analogi
Par cienījamu pretinieku T-90 kaujas laukā un pasaules tirgū uzskata vācu "Leopard 2". Bundesvēra rīcībā ir 266 tanki – ne īpaši daudz. Berlīnes vārgā pozīcija jautājumā par bruņutehnikas piegādēm Kijevas režīmam demonstrē bažas par Vācijas drošību. Starp ražotājvalstīm ir Vācija, Zviedrija, Spānija, Grieķija. Nodomu piegādāt Ukrainai savus "Leopard" paudusi Spānija, tomēr ukraiņu ekipāžu apmācības jebkuros apstākļos prasīs laiku, un "Leopard 2" var nokavēt galveno kauju Piedņestrā.
"Leopard" bruņojums ir ierasts NATO bruņutehnikas variants: 120 mm lielgabals (42 lādiņ) un divi 7,62 mm kalibra ložmetēji. Tanks labi manevrē šķēršļotā apvidū, ir piebāzrs ar elektroniku, taču pārsteidz tas, ka lielgabala pielādēšanas automāta nav. bortu bruņas neiztur "senlaicīgā"RPG-7 šāvienu, torņa augšdaļa ir viegli ievainojama trieciena un armijas aviācijai. "Leopard" pielietojums Afganistānā (2007. gada novembrī) un Sīrijā parādīja, ka tas ir viegli ievainojams no apakšas – vairākas mašīnas uzsprāga uz fugasiem. Nācās uzstādīt papildu aizsardzību. Vēlāk "dumpinieki" Sīrijā likvidēja vismaz desmit turku armijas tankus "Leopard 2A4", mašīnas reputācija cieta. Protams, Ukrainas karadarbības teātris ir tehnoloģiski atšķirīgs.
ASV galveno tanku "Abrams M1A2" nosacītajā cīņasspējas reitingā var ierindot trešājā vietā, kā cīņās visvairāk pabijušu. Pirmais pielietojums – Irākā, 1991. gadā – radīja virkni pretenziju. "Tuksneša vētra" aiznesa 18 tankus. Septiņus gadus ilgās kampaņas laikā Irākā mašīnas tika pielietotas visai aktīvi, lai arī cienījama pretinieka tām nevija. Cīņā par Kerbalu no RPG-7 tika sašauti trīs "Abreams". Pēc 2014. gada jaunās Irākas armijas sastāvā divu gadu laikā sadega 47 tanki "Abrams". 2014. gadā Afganistānā tika izvērstas 14 mašīnas, no tām 2 uzsprāga. 2015. gadā Jemenā sadega apmēram 20 "Abrams", kas piederēja Saūda Arāvijai. Tagad tanku izmanto Austrālijas, Ēģiptes, Saūda Arābijas, Kuveitas un Irākas armijas.
Francijas tanks "Leclerc" bruņots ar 120 mm gludstobra lielgabalu CN 120-26. Tā resurss – 400 šāvieni, jeb desmit munīcijas komplekti. Ko iesākt pēc tam? Franču tankistiem par laimi, Parīzei nekādu konfliktu nav. NATO operācijā Kosovā 1999. gadā relatīvi mierīgi strādāja 15 francūžu tanki. Taču 2015. gadā divi AAE armijas "Leclerc" bataljoni smagi cieta pilsoņu karā Jemenas teritorijā fugasu un rokas granātmetēju darbības rezultātā. Iespējams, tāpēc, ka tanka autori izmantoja kompozītās bruņas un atteicās no dinamiskās aizsardzības, jo tās šķembas kauja var ievainot kājniekus. "Leclerc" trūkumus labi kompensē dators, astoņi komandiera periskopi, automātiskā transmisija (komforts tornītī) un netraucē ambiciozajiem francūžiem gatavoties nākotnes daudzdomēnu karam (multi domain warfare). Kopā saražotas 8962 mašīnas, ieskaitot 46 - eksportam.
Četri no pieciem tankiem attīsta maksimālo ātrumu 60-70 km diapazonā, atliek tikai britu "Challenger" (līdz 56 km pa šoseju). Pilntvertnes nobraukums – 400-500 km. Britu tanku būves nozare pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija viena no mūsdienīgākajām pasaulē. Tagad "Challenger 2" simbolizē NATO tehnoloģisko pagrimumu: relatīvi zems ātrums un manevrētspēja, ar rokām pielādējamā lielgabala vītnes stobrs.
"Challenger" lielgabals nav piemērots cīņai ar mūsdienu T-72 versijām (iedomājieties: šāviena attālums ir atkarīgs no ielikto pulvera kartušu skaita). Modernizācijas ietvaros angļu dzinēju nomainīja pret vācu turbodīzeli ar 1,5 tūkstošiem zirgspēku, taču tanka svars pieauga līdz 75 tonnām, un ātrums nepieauga. Arī ar bruņām īsti labi nav. Piemēram, 2006. gadā Irākā "Challenger 2" gāja bojā no Krievijā ražotā RPG-29 "Vampir" (tandēma šāviņš). Sižets aizslepenoja, priekšdaļas projekcijas aizsardzību pastiprināja ar kompozīto "Čobhema bruņu". "Challenger 2" ierobežotais pielietojums Irākā un Kosovā nav dāvājis slavas pilnas lappuses britu armijas vēsturē, viens tanks tika zaudēts "draudzīgā ugunī".
Jāpiebilst, ka NATO tanki nekad nav strādājuši bez aizsega no gaisa, tos nekad nav iznīcinājusi tehnoloģiski pārāka pretinieka armijas un trieciena aviācija.
Izdevums "American Thinker" atzīmēja: "Jebkurā līmenī, no bataljona un augstāk Krievijas armijai ir taktiskais pārspēks kaujas līdzekļu ziņā no REC līdz sakariem, mehanizācijai un uguns spēkam, it īpaši no haubiču un raķešu zalves uguns sistēmu viedokļa."
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram.