Kopš projekta attīstības pirmsākumiem neviens, pat ne vadošie menedžeri nevarēja skaidri apstāstīt, priekš kam ievajadzējusies milzum dārgā gadsimta būve (tāme visus šos gadus augusi kā sēne pēc lietus un jau pietuvojusies 10 miljardu eiro atzīmei).
Nav tā vērts
Pirms diviem gadiem ES organizēja projekta auditu. Tas fiksēja nopietnus trūkumus. Pirmkārt, to vidū ir trases rentabilitāte – prognozējamais pasažieru skaits nebija pūļu vērts. Tāpat auditoriem nebija skaidrs, no kurienes radīsies kravas, ko dzelzceļš pārvadāšot.
Rentabilitāte ir apdraudēta nelielā iedzīvotāju un gaidāmā pasažieru skaita dēļ. Dzelzceļa satiksmes pagaidām nav, tāpat kā nav idejas, kā pārorientēt uz dzelzceļu pārvadājumus pa autoceļiem, kas patlaban ir pārsvarā, toreiz skaidroja Eiropas Revīzijas palātas padomes loceklis Oskars Hericss.
Arī pandēmija ieviesusi zināmas izmaiņas gaidāmo vilcienu sarakstā. Pērn starptautiskā dzelzceļa pasažieru plūsma Latvijā kritās par 81,5%. šajos apstākļos, lai kā labi atalgotie projekta menedžeri lēsa potenciālo ceļotāju baru, lai kā viņus saskaitīja un reizināja, pārliecinoša aina kā neradās, tā neradās. Nebija saprotams, priekš kam vajadzīgs miljardiem vērts projekts. Objekts nebūs rentabls nekādā parskatāmā perspektīvā. Pie tam ekspluatācijas izdevumi gulsies uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nodokļu maksātāju pleciem.
Bet ja nu tas vadātu patronas?
Un te pēkšņi – Eirēka! Specoperācija Ukrainā dāvāja atklāsmi projekta vadībai, gluži kā lokomotīves rēciens pie snaudoša vīreļa auss. Atklājusies gan projekta, gan viņu augstu apmaksāto amatu jēga.
Agrāk dzelzceļa maģistrāles "Rail Baltica" projektu pārsvarā uzskatīja par ekonomisku koridoru, bet pēc specooperācijas sākuma Ukrainā ļoti svarīga kļuva tā atbilstība militāro vajadzību parametriem, - tā nesen paziņoja Baltijas valstu kopzuņēmuma "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.
"Tagad ļoti svarīgi ir tas, ka arī visi "Rail Baltica" tehniskie parametri atbilst militārajām vajadzībām," teica Driksna, skaidrojot, ka tostarp slodze uz vienu asi var sasniegt 25 tonnas, kas nodrošina arī militārās tehnikas pārvietošanos.
Re, kāpēc projekta iniciatoriem un vadītājiem kaut kas īsti nepasēja. Viņi reizināja un skaitīja to, kas nemaz nebija vajadzīgs. Jāskaita nevis pasažieri, bet slodze uz asi – cik tankus un haubicas izturēs jaunais Eiropas standarta sliežu ceļš!
Drīksna atzīmēja, ka līdz ar to mainoties arī filozofija, jo Baltija ir ne tikai Eiropas Savienības, bet arī NATO ārējā robeža. Turklāt, ja NATO pievienosies arī Somija, tad Baltijas valstis būs nevis šīs robežas galapunkts, bet vidus. "Tas prasa nodrošināt efektīvu transportēšanas sistēmu," teica "RB Rail" vadītājs.
Skaidrs, ka tādos apstākļos nav jēgas runāt par rentabilitāti. Karam ir sava rentabilitāte. Lai jau sliežu ceļa izmaksas vēl pieaug Krievijai naidīgo sankciju apstākļos. Agrāk 90% metāla gāja no Krievijas, bet tagad nāksies meklēt citus piegāžu kanālus, atzina Driksna.
Tiesa, nav arī nekādas "pēkšņas atklāsmes". Par topošā dzelzceļa militārajiem mērķiem runāja jau ilgu laiku pirms Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā. Pats Driksna pieminēja 2016. gadu, taču tikai pēdējam naivulim var ienākt prātā, ka jaunais dzelzceļš nebija domāts karaspēku un tehnikas pārsviešanai jau kopš paša sākuma.
Plānots, ka dzelzceļa līnija Rail Baltica būs gatava ekspluatācijai 2026. gadā.