RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Patlaban starp visvairāk apspriestajām problēmām Latvijas izglītībā ir paātrināta izglītības latviskošana, akūts pedagogu trūkums un zemās algas šajā jomā. Taču skolu sistēmai gan Latvijā, gan citviet Eiropā jau nācies saskarties ar daudz nopietnāku izaicinājumu: iedzīvotāju novecošanu un zemu dzimstības līmeni, kā rezultātā samazinās skolēnu skaits. Nāksies lemt, kāds skolu skaits būs nepieciešams nākotnē, kāds ir optimālais bērnu skaits klasē.
Izmaiņas skars arī augstāko izglītību, taču augstskolām ir priekšroka, jo šī līmeņa izglītība kļūst aizvien globālāka, tātad augstskolas Latvijā var pacīnīties par ārvalstu studentiem. Tiesa, lēmums padzīt krievu valodu pat no privātajām augstskolām te talkā nenāks.
Mazāk bērnu, mazāk skolēnu
Demogrāfiskās prognozes sastāda liels skaits iestāžu, un ir grūti precīzi teikt, kāda būs situācija pēc divdesmit, četrdesmit vai astoņdesmit gadiem. Taču viena lieta ir skaidra – un tā atkārtojas visās prognozēs – sabiedrība Eiropā aizvien vairāk noveco, un bērnu skaits kļūs aizvien mazāks.
Eurostat prognozes liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu sešus gadus veco bērnu skaits ES tagadējā teritorijā līdz 2100.gadam samazināsies vidēji par 14%, vēstīja lsm.lv.
Baltijas valstu skolās sarukums būs vēl jūtamāks – 80 gadu laikā topošo pirmklasnieku skaits Latvijā krities gandrīz par 30%; pērn viņu skaits gandrīz sasniedza 19 tūkstošus, bet 2100.gadā – aptuveni 13 300. Līdzīga aina būs arī Igaunijā, toties Lietuvā bērnu skaits, iespējams, kritīsies pat par 50%.
Eurostat prognozē sešgadnieku skaita pieaugumu tikai dažās Eiropas valstīs – Vācijā, Dānijā, Austrijā un Luksemburgā.
Līdzīgas prognozes izskan arī par 18 gadus veco jauniešu – tradicionālo pirmkursnieku skaitu. Pērn 18 gadus veco jauniešu skaits Latvijā mazliet pārsniedza 17 tūkstošus, bet līdz 2100.gadam, saskaņā ar Eurostat prognozēm, tas kritīsies līdz 14 400 cilvēkiem. Arī jauniešu skaits dažās Eiropas valstīs pieaugs, taču kopumā tendence ir negatīva, un tā jāņem vērā gan skolām, gan augstkolām.
Pedagogu skaits ir stabils
Lai arī Latvijā rit kaismīgas debates par skolotāju trūkumu, bet skolotāji draud ar streikiem zemo algu dēļ, vidējais skolēnu skaits uz vien skolotāju pēdējos gados nav mainījies. Eurostat vēsta: gan pamata, gan vidējās izglītības līmenī uz vienu pedagogu Latvijā vidēji pienākas apmēram 10 skolēni. Eiropā šī proporcija pārsniedz 13 skolēnus pamata izglītības līmenī un aptuveni 12 skolēnus vidējās izglītības līmenī.
Lielākajā daļā ES valstu skolēnu skaits uz vienu skolotāju pamatizglītības iestādēs ir lielāks: Francijā, Nīderlandē un Lielbritānijā uz vienu skolotāju pienākas vairāk nekā 16 skolēni. Aptuveni tāds pats rādītājs kā Latvijā vērojams Islandē, Horvātijā, Ungārijā, Polijā, Slovēnijā un Norvēģijā.
Situācija vēl vairāk atšķiras vidējās izglītības līmenī. Piemēram, Somijā, ko Latvijā uzskata par vienu no labākajiem izglītības sistēmas piemēriem, uz vienu skolotāju vidējās izglītības posmā pienākas 18 skolēni. Latvijai līdzīgs rādītājs ir tikai Spānijā, Itālijā, Austrijā un Norvēģijā.
Bieži gadās, ka statistika demonstrē tikai vidējo tendenci. Gan Latvijā, gan citās ES valstīs ir skolas, kur ir ļoti daudz audzēkņu uz vienu skolotāju, un ir skolas, kur šis skaits ir ļoti mazs. Latvijā šai starpībai ir spilgts reģionāls raksturs – liels skaits skolēnu uz vienu skolotāju ir tikai lielajās pilsētās.
Eiropas Komisijas ikgadējā pārskatā par izglītību uzsvērts fakts, ka daudzi skolotāji Latvijā ir pirmspensijas vecuma cilvēki, un nozarē ienāk ļoti maz jauno profesionāļu.
Augstākās izglītības eksports
Kamēr pamata un vidusskolas Eiropā domā, kā tikt galā ar skolēnu skaita sarukumu, augstskolām aizvien aktuālāks ir izglītības eksports – ārvalstu studentu piesaiste.
Eurostat vēsta, ka aptuveni divi miljoni studentu ES mācās ārzemēs, ārpus valsts, kur viņi absolvējuši vidusskolu. Šis rādītājs aug visās ES dalībvalstīs.
Izglītības pakalpojumu eksporta flagmanis ir Lielbritānija, tās augstskolas stabili ieņem līdera vietas visos augstākās izglītības iestāžu reitingos Eiropā, un saraksta augšgalā, protams, ir Oksforda un Kembridža.
2017.gadā (par to pieejama pilna statistika) Lielbritānijā mācījās 436 tūkstoši ārvalstu studentu – ceturtā daļa no visiem ārvalstu studentiem Eiropas Savienībā. Vēl pa 15% studē Vācijā un Francijā.
Latvijā 2017.gadā mācījās nedaudz vairāk kā 6 tūkstoši ārzemju studentu – divreiz vairāk nekā 2013.gadā, kad Eiropa sāka apkopot šos datus. Vairāk nekā puse šo studentu ir nākuši no trešajām valstīm, aptuveni 2,6 tūkstoši – no Āzijas.