RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Bruņojuma sūtījumi uz Ukrainu var novest pie Krievijas un NATO tiešas sadursmes, kas savukārt draud pāraugt līdz plaša mēroga kodolkaram, paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.
"Vēl aizvien nenoklust ārvalstu analītiķu bezgalīgās diskusijas par NATO karu ar Krieviju. Pie tam Rietumu "runājošo galvu" cinisms kļūst aizvien atklātāks. Visiem spēkiem cenšas iegalvot, ka Krievija biedē pasauli ar kodolkonfliktu," politiķis norādīja savā kanālā Telegram.
Viņš uzsvēra, ka patlaban rietumvalstis "karo pēc pilnvaras": tās piesūknē Ukrainu ar bruņojumu, sūta algotņus un organizē alianses speciālās mācības Krievijas robežu tuvumā.
Rezultātā tas var novest pie pilnvērtīgas konfrontācijas, kas rada nopietnus riskus.
"Tāda konflikta apstākļos vienmēr pastāv risks – tas var novest pie pilnvērtīga kodolkara. Tas būs visiem katastrofāls scenārijs. Tāpēc nevajag melot sev un citiem. Vienkārši vajag domāt par savu darbību iespējamām sekām. Un neaizrīties ar siekalām rusofobijas lēkmēs!" piezīmēja Medvedevs.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja,